Vitebska
- Detaļas
- Publicēts 01 Februāris 2019
- Autors Redaktors
Pilsēta Baltkrievijā.
Pilsētas nosaukums cēlies no mazās upes Vitjbas, kas ietek Daugavā (baltkrieviem - Dvina).
Vēsture. Dibināta 974.gadā.
1523.gadā ieviesti "žīdu vārti," žīdiem ieviesti ierobežojumi.
XVII gs. Vitebskā izveidojās nopietna žīdu kopiena, ar laiku tās loma pilsētas dzīvē pieauga. XIX gs. beigās žīdi bija jau puse no pilsētas iedzīvotājiem.
Te dzimis Šagāls. Savulaik te dzīvojis liela auguma cilvēks Fjodors Mahnovs (1878.-1912.g., 285 cm).
1912.gadā Vitebska bija viena no 15 pilsētām, kas ar īpašu ķeizara rīkojumu tika sumināta un uzposta par godu krievijas uzvarai pār napoleonu I.
1917.gadā Vitebskā bija visvairāk sinagogu tās pastāvēšanas vēsturē - 74.
Līdz 1925.gadam Vitebskā dzīvoja 10 000 latviešu. Viņu saieta nams atradās centrā (tā vietā tagad slejas padomju laika universālveikals).
II Pasaules karā pilsētu nopostīja līdzpamatiem. Pēc kara pilsētu uzcēla no jauna iebraucēji no PSRS.
Aplūkojamie objekti.
Marka Šagāla muzejs un mākslas centrs. Ierīkots XIX gs. lepnā ēkā, ko sev uzcēlis bagāts atslēdznieks ar dižciltīgu uzvārdu. Vēlāk pārpirkusi militārista atraitne. Pēc lielinieku apvērsuma te ierīkoja komunālos dzīvokļus. Kopš 1992.gada te ir M.Šagāla mākslas centrs.
Rātsnams.
Blagoveščenskas baznīca.
Sv.Uspenska katedrāle.
Pilsētas vasaras amfiteātris - koncertzāle. Tajā tagad atrodas Drošības komiteja ar visu atslepenoto arhīvu.
Kolonna, kas iemužina Krievijas uzvaru pār Napoleonu I.
Ēka,kurā reiz apmeties Napoleons I Bonoparts.
Vitebskas kapsētā apglabāta Dārta Pliekšāne.
Piemineklis Fjodoram Mahnovam dabiskā lielumā.
Saites.
Baltkrievija.