Aliens

Vladimira

Viena no "Krievijas Zelta loka" pilsētām, senākajām krievu pilsētām un Vladimiras apgabala administratīvais centrs šodien.

Atrašanās vieta. Krievija, Kļazmas upes kreisajā krastā.

Iedzīvotāji - 278 000 (1976.g.); 154 000 (1959.g.); 67 000 (1934.g.).

Vēsture. Pilsētas vietā cilvēki dzīvojuši jau pirms 30 000 gadiem. Rpeņas upes (Рпень) labajā krastā bijusi sena apmetne Rusaniha (Русаниха), kurā uzieti akmens instrumenti, līdzīgi Sungiras (Сунгирь) apmetnei, kas atklāta 8 km tālāk.
Par pilsētas dibināšanas gadu uzskata 990.gadu, bet jau 1108.gadā Vladimirs Monomahs šeit uzcēla cietoksni. Pilsēta bija grūti ieņemama ienaidniekiem - apjozta augstām sienām, vaļņiem un grāvi.
1157.gadā Vladimiras-Suzdaļas kņaziste tika nodota Andrejam Dievmīlim (Андрей Боголюбский), kurš padarīja Vladimiru par savu galvaspilsētu. Tieši šī ķēniņa un viņa brāļa Vsevoloda (Всеволод Большое Гнездо) valdīšanas laikā Vladimira uzplauka un ieguva lielāku nozīmi. Pēc Vsevoloda nāves kņaziste tika sadalīta starp viņa dēliem, kas nemitējās naidoties.
Vladimira cieta hana Batija karagājienā. Pēc tam, kad 1238.gada janvārī krita un tika izpostīta Maskava, Batijs ar karaspēku aplenca Vladimiru. Sagūstīto Maskavas kņazu Vladimiru Jurjeviču mongoļi nogalināja aplenktās Vladimiras iedzīvotājiu acu priekšā. Viņa brāļi Vsevolods un Mstislavs gribēja veikt izbrukumu, taču tos atrunāja vojevoda Pjotrs Osļadjukovičs (Пётр Ослядюкович). Pēc viņa domām izdevīgāk bija atsisties no mongoļiem aiz sienām. Aprēķins neattaisnojās un pēc vairākām aplenkuma dienām krita arī Vladimira.
1281.gadā, sava mīluļa bajāra Semjona Toniglijeviča sakūdīts, Andrejs (Gorodecas un Kostromas kņazs, Aleksandra Ņevska dēls) devās uz Ordu ar sūdzību par brāli Dmitriju, kas bija iesēdies lielkņaza tronī. Andrejs saņēma jarliku lielkņaza valdīšanai, viņu atbalstīja mongoļu karaspēks un dažu kņazu karadraudzes, kas bija neapmierināti ar Dmitrija rīcību. Andrejs ieņēma Pereslavļu, Vladimirā sarīkoja krāšņas dzīres tatāriem un atlaida tos.
Kijevas pagrimuma laikā, kad beidzās mongoļu-tatāru sirojumi, baznīcas galva - metropolīts pārcēlās uz Vladimiru pie Kļazmas.
Vsevoloda mazbērni palielināja sadalītību vēl 7 reizes. Tādejādi šo politisko iemeslu dēļ kņaziste zaudēja savu politisko nozīmi un nonāca Maskavas pakļautībā, saglabājot nozīmi kā reliģiskais centrs.
Kņazs Ivans Kaļita (1325.-1340.g.) un metropolīts Pēteris pārcēla Pareizticīgo baznīcas centru no Vladimiras uz Maskavu.
No 1796.gada guberņas centrs.
1892.gadā revolucionāru darbību Vladimirā vaica marksists N.Fedosejevs.
Kopš 1944.gada apgabala centrs.

Aplūkojamie objekti. 239 arhitektūras pieminekļi, datēti ar XVIII-XIX gs., tie iekļauti Vladimiras-Suzdaļas senkrievu arhitektūras rezervātā.
Zelta vārti. (Золотые Ворота) Triumfālie vārti pilsētas ieejā, bagātīgi rotāti, tagad muzejs. Uzcelti 1158.-1164.gados Andreja Dievmīļa laikā, to apstiprina kņaza zīme uz viena no akmeņiem. Pārbūvēti XII-XIII gs. No tiem laikiem pārdzīvojuši ugunsgrēkus, ienaidnieku uzbrukumus u.c. likstas. Saglabājušies tikai sānu piloni, kaujas laukumiņš virs tiem un caurbraukšanas arka. Citi elementi daudzkārt pārbūvēti un rekonstruēti. Tieši caur šiem vārtiem 1242.gadā esot iebraukuši Ledus kaujas uzvarētāji, protams, ja tāda vispār bijusi. 1380.gadā caur tiem pilsētā ienāca tie, kas atgriezās no Kuļikovas kaujas, bet vēlāk - Dmitrija Požarska (Дмитриий Пожарский) un Aleksandra Suvorova (Александр Суворов) karavīri.

Dmitrija katedrāle. (Дмитриевский собор) Uzcelta 1194.-1197.gados.

Uspeņijes katedrāle. (Успенский собор) Uzcelta 1158.-1160.gados un kļuva par prototipu Uspenskas katedrālei Maskavā. Tās celtniecību pabeidza 1194.gadā, un tā ir viduslaiku krievu arhitektūras unikāls piemineklis. Pārbūvēja 1185.-1189.gados.

Māja ar spoku. Uzcelta XVIII gs. ar kļūdām, tās sienās izveidojās tukšumi, pateicoties kuriem atbalsis un neparastas skaņas rodas it kā ne no kurienes.

Vladimiras Centrālcietums. (Владимирский централ) Visa tā pastāvēšanas vēsturē no tā neviens nav izbēdzis.
Sungiras apmetne. Paleolīta laika apmetne Vladimiras nomalē.

Saites.
Vladimiras apgabals.
Vladimiras-Suzdaļas kņaziste.
Vladimiras Dievmātes ikona.