Aliens

Trinidada un Tobāga

No divām salām sastāvoša salu valsts Karību jūrā.
Tobāgas salas nosaukumu tai deva atklājējs K.Kolumbs - Tobako (Tobacco - pīpe, ar ko iedzimtie smēķēja tabaku).

Iedzīvotāji - 1,35 miljoni.

Divu salu valstiņa, kas pasaules slavu iemantojusi slavu ar krāšņo Trinidadas festivālu, bet latviešiem vairāk pazīstama kā hercoga Jēkaba kolonija.

Vēsture. Salas atklāja Kolumbs savā trešajā jūrasbraucienā 1498.gadā, sākās to kolonizācija.
Tā kā zelts šeit nebija atrodams, spāniešiem salu kolonizācija maz interesēja.
Tikai XVI gs. beigās Tobāga tiek minēta lorda Roberta Dedleja 1594./1595.gadu iesniegumā Anglijas karalienei Elizabetei.
Pēc 1620.gada kāda angļu kompānija mēģināja nodibināt Tobāgā ciemu un fortu, bet 1625.gadā Tobāgas un Trinidādas iedzimtie pēc niknas cīņas piespieda angļus Tobāgu atstāt un pāriet uz Barbedu (Barbadosu?).
Nākamajā 1626.gadā kāds Toms verniers ar mazu kolonistu pulciņu vēlreiz mēģināja Tobāgā apmesties, bet atkal velti. Tomēr viņš izsludināja salu par Anglijas kroņa īpašumu.
1628.gada februārī Anglijas karalis Kārlis I salu nodeva kā lēni Mongomerijas un Pembrokas grāfam Filipam. Pēc grāfa nāves 1629.gadā viņa mantinieki kopā ar grāfu Uoriku saatādīja tirdzniecības sabiedrību, kas sākumā tirgojās tikai ar salas iedzimtajiem, kamēr tai pašā gadā salu apmeklēja holandiešu tirgoņi.
1632.gadā Brazīlijas tirgoņi ieteica holandiešiem kolonizēt Tobāgas salu. Tanī pašā gadā Flīsingā tika nodibināta kāda kolonizācijas sabiedrība, kuras uzdevumā 200 cilvēki izceļoja uz Tobāgu. Iekāms tie bija paguvuši uzcelt kādu mazu fortu, Trinidadas spāņi un ar tiem sabiedrotie iezemieši uzbruka kolonistiem, lielāko daļu nokāva, sievietes un bērnus aizveda gūstā uz Trinidadu.
1639.gadā grāfs Uoriks gribēja Tobāgu pārdot holandiešiem, bet tad savas domas mainīja un pats ar angļu spēkiem gribēja salu kolonizēt.
Kā Kurzemes hercogistes kolonija. Kurzemnieki iepazinš ar Tobāgas salu, vedot Gambijas vergus un Kurzemes preces uz Rietumindiju. Kārlis I atdeva Tobāgas salu Kurzemes hercogam Jēkabam kā atlīdzību par angļu karaļu Jēkaba I un Kārļa I parādiem.
1664.gada novembrī Gambija tika iemainīta pret Tobāgu.
Pirmo kuģi ar 212 kurzemniekiem uz Tobgu nosūtīja jau hercogs Frīdrihs - kolonisti dokumentos bija nosaukti par noziedzniekiem. Tomēr pasākumscieta neveiksmi iezemiešu pretestības dēļ, ka arī kolonisti nebija gatavi izdzīvošanai tropu apstākļos.
Arī divi nākamie mēģinājumi 1639. un 1642.gados cieta
1642.gadā Jēkabs bija nolēmis, ka uz Tobāgu jānosūta holandieši. Pēc 8 gadiem no 300 holadiešu pārceļotājiem bija palikuši 70, kurus no salas evakuēja.
Tad to no britu kompānijas Company of Providence nopirka hercogs Jēkabs, un pirmās 80 kolonistu ģimenes no Kurzemes ieradās Tobagā 1654.(1653.?)gadā. Kolonisti bija karavīri un 80 latviešu ģimenes, kam bija apsolīta brīvlaišana, ja tie pārcelsies uz Tobāgu. Viņi uzcēla Jēkaba fortu un luterāņu baznīcu, projekts sanāca visai veiksmīgs. 1657.gadā ieradās nākamās 120 ģimenes, un kolonisti nodibināja Jaunjelgavu (tagad salas aministratīvais centrs Skārbora). Pašu salu nosauca par Jauno Kurzemi. Vienlaikus salā apmetās arī holandieši u tas vēlāk kļuva per iemesu kurzemnieku kolonijas krišanai.
Jaunajā Kurzemē kolonisti ierīkoja tabakas, cukurniedru un kafijas plantācijas, bet drošās ostas izmantoja kā noliktavas tirdzniecībai ar spāņu Amerikas kolonijām. Kurzemnieki no Tobāgas eksportēja tabaku, piparus, kanēli un ingveru.
Liktenīgu triecieno hercoga koloniālajiem plāniem deva poļu-zviedru karš, kura dēļ viņam pat uz 2 gadiem bija jāpamet sava hercogiste. Tikmēr 1659.gada 11.decembrī holandieši sagrāba kurzemnieku koloniju. Karam beidzoties hercogs atgriezās Kurzemē un viņš varēja atjaunot savas tiesības uz kolonijām. Taču atsākt neko neizdevās - kolonistiem uzbruka pirāti, dažādi traucēja holandieši. Līdz ar hercoga nāvi 1682.gadā Kurzemes koloniālismam pienāca beigas.
Hercogam Jēkabam bija lieli plāni kolonijās, taču Otrajā Ziemeļu karā viņš nonāca zviedru gūstā (1658.-1600.g.). Šajā laikā tika sagrauta hercogistes flote, un juku laikos Kurzeme zaudēja kolonijas, tām nonākot holandiešu pārvaldē.
Pēc Ziemeļu kara kurzemnieki kolonijas no Holandes atkaroja, taču reiz spēcīgāko floti Baltijas jūrā atjaunot vairs neizdevās un Kurzemes hercogiste bijušo varenību neatguva.
Pēc Jēkaba nāves viņa dēls 1690.gadā pārdeva Tobāgas salu atpakaļ britiem. Tagad par latviešu klātbūtni salā liecinot vien neliels 1978.gadā uzstādītais piemineklis Plimutā - bijušā Jēkabpilī.
Tad valdīja franči.
1793.gadā Lielbritānija karā pret Franciju sagrāba Tobagas salu.
Trinidada un Tobāga ieguva neatkarību no Lielbritānijas XX gs. 60.gados.
1972.gadā valsts kļuva par republiku.
2012.gadā Tobāgā notika jau XVI Latviešu dienas ar plašām Līgo slimībām. Tobāgas valdība ar draudzīgu žestu piešķīrusi zemi latviešu centra un restorāna celtniecībai. Latvijas pavalstniekiem ir tiesības uzturēties valstī līdz 30 dienām.

Aplūkojamie objekti.
      Skārburga. Scarborough. Tobāgas galvaspilsēta.
       Piča ezers. (Pitch) Ar piķi (naftas smagākajām frakcijām) pildīts ezers Trinidādā. Tajā esošajos ūdens pilienos zinātnieki tomēr atraduši mikrobus.
      Lielais Kuršu līcis. Great Kurland Bay. Tajā jprojām vērojams Kurzemes koloniālā perioda mantojums, hercoga Jēkaba forta drupas un piemineklis kurzemniekiem.
      Pigeon Point. Karību salu pastkarte un skaistākā  pludmale Tobāgā. 
      Main Ridge Forest rezervāts. UNESCO. Vecākais aizsargātais dabas parks Rieteņu puslodē. Vairākus gadus pēc kārtas atzīts par labāko ekotūrisma galamērķi pasaulē.

Tradīcijas.
Neatkarības diena. Svin 31.augustā, atzīmējot atbrīvošanos no Lielbritānijas aizbildniecības.