Aliens

Taimira, Taimiras pussala

Таймыр - krievu val.
Vistālāk ziemeļos izvirzītā Eirāzijas pussala, šodien Krievijas Krasnojarskas novadā.

Platība - ~400 000 km2.

Geogrāfija. Atrodas starp Karas jūras Jeņisejas līci un Laptevu jūras Hatangas līci. Pussalas dienvidu robeža ir Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļu terase. Pussalas ziemeļos tālākais Eirāzijas punkts - Čeļuskina rags, nosaukts par godu krievu ziemeļu pētniekam Semjonam Čeļuskinam.
Tās teritorijā Ziemeļsibīrijas zemiene, Birangas kalni (augstums līdz 1146 m).
Krasta līnija izrobota - Jeņisejas, Pjasinas, Hatangas līči.
Pleistocēnā apledojuma pēdas, austreņu daļā 3 šļūdoņi. Apledojuši ap 40 km2.

Klimats. Arktiski ontinentālais klimats. Mūžīgais sasalums.

Hidroloģija. Daudz upju un ezeru. Lielākās upes: Pjasina, Verhņaja Taimira, Ņižņaja Taimira, Hatanga.
Taimiras ezers.

Daba. Arktiskais tuksnesis, tundra. Dienvidos skrajmežs.

Pētījumi. Pirmoreiz topografējusi krievu polārpētnieka Haritona Lapteva vadītā ekspedīcija Lielās Ziemeļu ekspedīcijas ietvaros. 1741.gada pavasarī H.Lapteva grupa pētīja pussalu ar suņu pajūgu palīdzību, ekspedīcijā bija arī ģeodēzists Ņikifors Čokins (Никифор Чекин), Semjons Čeļuskins (Семён Челюскин) un vēl 6 palīgi. Neskatoties uz grūtajiem apstākļiem un "sniega akluma" slimības sākšanos, pētnieki darbu pabeidza. Tā rezultātā tapa Taimiras pussalas atlass. Kā sekas - Eirāzijas kontinenta pašu tālāko punktu nosauca par Čeļuskina ragu.
H.Laptevs vāca ziņas arī par tautām, kas dzīvoja pussalā, par klimatu, novada floru un faunu. "Haritona Lapteva piezīmes" («Записки Харитона Лаптева») tika izdotas 1851.gadā.

Aplūkojamie objekti.
      Čeļuskina rags. Eirāzijas tālākais ziemeļu punkts. Nosaukts par godu krievu pētniekam Semjonam Čeļuskinam.
      Karaula. (Караул) Tika uzskatīta par anomālu vietu, līdz ufologu pētījumi pierādīja, ka tā tāda nav.

Saites.
Krasnojarskas apgabals.