Sanfranciska
- Detaļas
- Publicēts 22 Jūnijs 2015
- Autors Redaktors
Pilsēta ASV Kalifornijas pavalstī.
Nosaukums no Sv.Asīzes Franciska vārda.
Vēsture. 1776.gada 29.jūnijā pilsētu dibināja spāņu konkistadors Hosē Hoakins Morada pueblu indiāņu apdzīvotā teritorijā - Sv.Asīzes Franciska misija.
Lai arī indiāņi visai labprāt kristijās, tomēr misijas palika.
1821.gadā Meksika ieguva neatkarību.
Tad te ieradās pirmie ieceļotāji no ASV.
Kara laikā pret meksikāņiem amerikāņi pārņēma Kaliforniju.
Amerikāni atrada te zeltu un sākas "Kalifornijas zelta drudzis." Zelta drudža laikā kristīgajai misijai blakus izauga liela pilsēta, kas turpināja nest Sanfranciskas vārdu.
1906.gada 18.aprīlī pilsētā notika stipra zemestrīce. Sagruva 80% ēku, bojā gāja ap 3000 cilvēku. Galvenos postījumus nodarīja izcēlušies ugunsgrēki, kas plosījās 4 diennaktis.
Pēc zemestrīces pilsētu uzcēla par jaunu.
Sanfranciskas konference (1951.g.). 1951.gadā Sanfranciskas konferences laikā krievpadomju delegācija mēģināja nostiprināt starptautiski PSRS tiesības uz Sahalīnas dienvidu daļu un Kuriļu salām, ieviešot atbilstošus labojumus līgumā starp antihitlerisko koalīciju un Japānu, taču ASV un Lielbritānija noraidīja tos. PSRS ārlietu minitrs pirmais vietnieks A.Gromiko, uzstājoties ar paziņojumu preses konferencē, atzīmēja, ka ASV valdība nevēlas ņemt vērā konferences dalībvalstu intereses un netiecas uz pilnīgu mierīgu noregulējumu Tālajos Austrumos uz 1945.gada Jaltas vienošanos pamata. Tā arī PSRS neparakstīja Sanfranciskā miera līgumu, bet to ar Japānu separāti noslēdza ASV un Lielbritānija.
UNESCO konferencē Sanfranciskā 1969.gada decembrī. uzstājās miera aktīvists Džons Makkonels (John McConnell), kurš iepazīstināja ar pirmo svinamās Zemes dienas idejas konceptu.
2020.gadā Sanfranciskā BLM nemieru laikā tika apķēpāta slavenā darba „Dons Kihots” autora - Servantesa - statuja. Cik ironiski: Servantess pats piecus gadus bija galeru vergs.
Arhitektūra. Mazas un stāvas ieliņas. Pa pilsētu braukā trolejbusi. Tramvaji daudzi ir kādus 50 gadus veci un tiem katram dots pa kādam pilsētas vārdam.
Apskatāmie objekti.
Zelta vārtu tilts. Visā Amerikā un pasaulē slavens automobīļu tilts. Bēdīgi pazīstams arī kā pašnāvnieku vieta. 60 gadu viņa pastāvēšanas laikā te dzīvību beiguši vairāk par tūkstoti ļaužu, metoties no viņa ūdenī. Vidēji tas ir 17 pašnāvnieki gadā. 1995.gads šai ziņā izrādījās rekordists - vesli 45 pašnāvnieki.
Tilts ir ļoti augsts un visdrīzāk krītošie cilvēki apdulst vai pat nositas no sitiena pret ūdeni. Psihologi nav īsti atraduši izskaidrojumu šādai tilta "popularitātei." Tikmēr pilsētas varas iestādes norīkojušas patruļas uz tilta, dienā tie ir arī policisti bez uniformas. To rezultātā 1996.gadā tika novērstas vairāku desmitu cilvēku pašnāvības. daudzi no izglābtajiem apgalvojuši, ka tāda pēkšņa doma mezties bezdibenī ienākusi tiem prātā burtiski pēdējā minūtē. Iespējams, šai vietai ir kāda neizprasta suicidāla vilkme.
Ķīniešu kvartāls. Atcerieties atkal "Piecīšus:" Sanfrancisko - tur, kur saule jūrā brien, ķīnieši ar garām bizēm ielās skrien..."
Servantesa piemineklis. 2020.gadā BLM nemieru laikā tas tika apķēpāts. Cik ironiski - Servantess pats piecus gadus bija galeru vergs.
Nospiedums kultūrā.
Sanfrancisko-Rīga. "Čikāgas Piecīšu" XX gs. 70.gadu dziesma.
Saites.
Kalifornijas pavalsts.
