Šlēsvigas-Holšteinas federālā zeme
- Detaļas
- Publicēts 13 Aprīlis 2025
- Autors Redaktors
Viena no Vācijas administratīvajiem apgabaliem.
Vēsture. Haralds Zilzobis (935.-985.g.) Dānijas zemes, kā arī Skoni (tagadējās Zviedrijas dienvidos) un Šlēsvigu (Jitlandes pussalas dienvidos) apvienoja vienā valstī. Sāka veidoties dāņu tauta.
XIII gs. vidū Dānijā sākās feodālo grupējumu cīņa par varu. Dānija sāka šķelties atsevišķos lielos lēņos un Šlēsvigas hercogiste 1241.gadā atdalījās no Dānijas.
1460.gadā Dānija noslēdza personālūniju ar Šlēsvigu-Holšteinu.
Savienība ar Krieviju Lielajā ziemeļu karā (1700.-1721.g.) palīdzēja Dānijai atgūt Šlēsvigu-Holšteinu (pēc līguma ar Krieviju 1773.g.).
Dānija piedalījās Napoleona karos kā Francijas sabiedrotā. Pēc kara pret Angliju (1804.-1814.g.) un pēc dāņu-zviedru kara (1813.-1814.g.) zaudēja Norvēģiju, toties saglabāja Īslandi, Fēru salas, Grenlandi, savas kolonijas Vestindijā un Šlēsvigu-Holšteinu.
Karš 1848.-1850.gados starp Dāniju un Prūsiju Šlēsvigas un Holšteinas hercogistu dēļ, kas bija saistītas ar Dāniju personālūnijā. Prūsija bez kara pieteikšanas ieveda karaspēku šajās hercogistēs un Šlēsvigas pilsētā dāņus sakāva. Saskaņā 1850.gada jūlījā Berlīnē noslēgto miera līgumu Dānija saglabāja pirmskara robežas.
Pēc Dānijas kara 1864.gadā zaudēja Šlēsvigu-Holšteinu, Ziemeļšlēsviga tomēr pēc plebiscīta 1920.gadā pievienota Dānijai.
Aplūkojamie objekti.
Danevirkas nocietinājumu sistēma. No Vīkingu laikmeta.
Flēnsburga. Pilsēta Vācijas ziemeļos pie Dānijas robežas, osta Baltijas jūras Flensburgas līča galā. 88 200 iedz. (1980.g.). Dibināta XII gs., pilsēta kopš 1284.gada. Arhitektūras pieminekļi: Jāņa baznīca (XII gs., romānika), Marijas baznīca (1284.g., gotika), Nikolaja baznīca (1390.g., vēlā gotika), Ziemeļu vārti (ap 1595.g.).
Valdemāra valnis. Esot uzcēlis Dānijas barbaru ķēniņš Gotfrīds. Valnis atrodas šodienas Šlēsvigas-Holšteinas zemē (Vācijā) starp Šlejas un Trenes upēm.
Saites.
Vācija.
