Santorinas sala
- Detaļas
- Publicēts 30 Augusts 2021
- Autors Redaktors
Saukta ari par Tīru.
Vena no Kiklādu arhipelāga salām Egejas jūrā - viss, kas atlicis pāri pēc milzīgas vulkāna eksplozijas.
Atliekas šodien veido 5 nelielas salas, kuras šodien pazīst ar Santorīnu salu nosaukumu. Lielākā no tām – Fēra, mūsdienu transskripcijā – Tēra. Patlaban populārs tūrisma objekts. Vēl šodien reizēm no dzīlēm izlaužas dūmu mākoņi, norādot uz pastāvošo vulkānisko aktivitāti.
Vēsture. Ap 1450.g.pmē. notikušais vulkāna izvirdums pilnībā iznīcināja salas apbūvi, pārklājot apkārtni ar vairāku metru biezu vulkānisko pelnu segu un izmainot salas apaļo formu. Postošais izvirdums, kas pielīdzināms aptuveni 40 atombumbu sprādzienam, izraisīja arī milzīgu cunami vilni.
Viena no vēsturiskajām teorijām vēsta, ka tas iznīcināja piekrastes pilsētas tuvumā esošajā Krētas salā dzīvojošo mīnojiešu civilizāciju un Krētas centru – Knosas pili. Lavas sprādziena rezultātā gāja bojā vismaz 20 000 cilvēku. To uzskata par vienu no lielākajiem vulkānu izvirdumiem cilvēces vēsturē. Šī katastrofa tiek aplūkotā kā viena no Atlantīdas iespējām.
Pēc šī katastrofālā sprādziena sala ieguva pusmēness formu, kāda tā redzama šodien.
Pēdējais Santorini vulkāna izvirdums notika 1950.gadā, kad ar to saistītās zemestrīces rezultātā 1956.gadā tika nopostīta liela daļa mājokļu, un daudzi cilvēki nolēma pamest salu.
Mežonīgas vulkāniskas izcelsmes ainavas, skaistākie saulrieti arhipelāgā.
Aplūkojamie objekti.
Galvaspilsēta Tīra.
Oia ciemats.
Megalochori. Ciems.
Pyrgos.
Profitis Ilias klosteris.
Vulkāna kaldera salas. Līdz tām var aizbraukt ar kuģīti. Tur drusku ož pēc sēra un iztek karstie avoti.
Saites.
Mīnojiešu kultūra (2000.-1500.g.pmē.).
Kiklādu salas.