Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Skābā ala

Saukta arī par Svētītā gara alu.

Divu kilometru garš labirints Krīta perioda kaļķakmenī, kas atrodas Meksikā, Tabaskas pavalstī.

Apraksts. Daži labirinta iecirkņi ir saules staru apspīdēti caur spraugām, tieši tādēļ vietējie iedzīvotāji to nosaukuši par "Svētītā gara" vietu. Pie ieejas labirintā tie jau no seniem laikiem notur reliģiskos rituālus, piemēram - tie neražas gados alas garam lūdza atļauju ķert mazās zivis pazemes avotā.
Meksikāņu zinātnieki apsekoja alu 1987.gadā un noskaidroja, ka praktiski viss labirints pildīts ar sērūdeņradi, vairumā atzeru nav iespējams iekļūt bez gāzmaskas. Taču alas telpās, kuras pietiekami izvēdinājuušās pa caurumiem alas griestos, iemitinājušies fledermauši. Zinātnieki saskaitīja 6 sikspārņu veidus, bet vēl bez tiem - lielu skaitu ērču un tārpu. No lielā knišļu oliņu trokšņa, ko tās rada, rodas neapklustošas murdoņas vai skaļas cikāžu dziesmas iespaids. Kā tādos šausmīgos apstākļos izdzīvo zivtiņas avotā - nav zināms, taču ūdenī atrodamas to  radinieces, zivju audzētājiem zināmas kā gūpijas un molinēzijas. Dzīvības klātbūtne alā vispār liekas neiespējama.
Alā no griestiem pil pati īstākā sērskābe, kuras koncentrācija ir tāda kā akumulatora elektrolītam. Alas akmens sienas klātas ar daudzkrāsainām gļotām, no griestiem nokarājas recekļaini stalaktīti no tādām pašām gļotām - sastāvošām no desmitiem baktēriju veidu un to izdalījumiem salīmētiem ģipša kristāliem. No zemes sūcas sērūdeņradis, kas oksidējas no griestiem pilošajā ūdenī. Izveidojusies skābe izšķīdina kaļķakmeni. Reakcijas rezultātā rodas mazāk izturīgais ģipsis, kas brūkot sniedz skābei iespēju izšķīdināt vēl jaunus kaļķakmens slāņus. Īstenībā savā rašanā ala ir pateicīga tieši sērskābei, kas arī ir izēdusi tukšumu kaļķakmenī.

Viens no alas noslēpumiem - nav skaidrs, no kurienes rodas sērūdeņradis. Iespējas ir divas - vai nu naftas atradne (taču tā ir 60 km uz ziemeļiem), vai arī no aktīva vulkāna Čičona (taču tas ir 50 km uz ziemeļiem).

Pasaulē zināmas vēl divas līdzīgas alas - Lečugilas ala ASV un Moviles ala Rumānijā. Taču tās nav tik interesantas un pieejamas pētījumiem.

Saites.
Tabaskas pavalsts.
Alas un grotas.