Aliens

Sumatra, Sumatras sala

Sumatra.
Indonēzijai piederoša sala, otra lielākā Zunda arhipelāgā.

Mākoņu apvīti vulkāni, 140 miljonus gadu seni tropu meži, bijušās kanibālu ciltis, savdabīga cilšu arhitektūra, gleznaini krāteru ezeri, bagātīga dzīvnieku valsts un piemīlīgi orangutāni.

Iedzīvotāji.
      Ači. Sumatras ZR, 2,2 miljoni.
      Bataktobi. Piekopa kanibālismu pirms 100 gadiem.

Vēsture. 
Sumatras atdalīšanās no Javas? Javas "Ķēniņu grāmatā" par 416.gadu esot atrodams ieraksts: "Pērkoņdārdu skaņa bija dzirdama no Batuvaras kalna, kam atbildēja līdzīgs troksnis no Kapi [ar to varētu būt domāts Krakatavs]. Liela kvēlojoša uguns, kas sasniedza debesis, parādījās no pēdējā kalna; visa pasaule tika vareni drebināta, un bija dzirdami skaļi pērkoņdārdi, ko pavadīja stiprs lietus un vētras, taču šis stiprais lietus ne tikai neizdzēsa uguns izvirdumu no Kapi kalna, bet pat uzkūra uguni stiprāku.
Troksnis bija biedējošs, un beigās Kapi kalns ar milzīgu troksni sašķīda gabalos un nogrima zemes dzīlēs. Jūras ūdens pacēlās un appludināja zemi, un visa zeme uz austreņiem no Batuvaras kalna līdz pat Radžabasas kalnam tika appludināta; Zunda zemes ziemeļu daļas līdz pat Radžabasa kalnam iedzīvotāji tika noslīcināti un aizslaucīti ar visu savu mantu... ūdens atkāpās, bet zeme, uz kuras stāvēja Kapi, kļuva par jūru, un Java un Sumatra tika sadalītas."
2004.gadā pie Sumatras salas reģistrēja 9,1 baļļu stipru zemestrīci, kas izraisīja milzīgus viļņus un izpostīja piekrastes pat tūkstošiem kilometru garumā teju 15 Dienvidāzijas un Austrumāfrikas valstīs. Cunami, kas pārvietojās līdz pat 805 kilometriem stundā, zemi sasniedza ļoti ātri, nieka 15 līdz 20 minūtēs, dodot iedzīvotājiem maz laika rast patvērumu pēc zemestrīces trieciena.
Kopumā bojā gāja 230 000 cilvēku, tostarp ceļotāji no ārvalstīm. Toties bez pajumtes palika gandrīz divi miljoni cilvēku. Dažās vietās, it īpaši, vissmagāk cietušajā Indonēzijā, cunami vilnis sasniedza vairāk nekā 30 metru augstumu.
Katastrofu izraisīja Indijas un Austrālijas tektonisko plātņu kustība un sadursme brīdī, kad okeāna plātne paslīdēja zem vieglākās, kontinentālās plātnes.
Upuru ziņā šī ir viena no postošākajām dabas nelaimēm cilvēces vēsturē, kā arī trešā spēcīgākā zemestrīce, kāda jebkad piedzīvota.

Aplūkojamie objekti.
Harau ieleja. Rīsu terašu lauki ielenkti ar masīvām smilšakmens klintīm.
      Minangkabou kultūra. Unikāla. Viena no tikai divām tautām pasaulē, kur eksistē matriarhāta sabiedrības modelis. Kultūrai raksturīgi spilgti tautastērpi, neparasta arhitektūra - ēku jumti ir buļļu ragu formā. Šīs kultūras centrs ir Bukittinggi (arī Centrālās Sumatras tūrisma centrs), pateicoties gleznainajam vulkānu fonam, ir viena no saistošākajām Sumatras pilsētām
      Danau Maninjau. Vulkānu ieskauts krāterezers, salas pastkarte.
      Sianok. Ainavisks kanjons, ko japāņi II Pasaules kara laikā izmantoja bunkuru veidošanai.
      Agamas ieleja. Iegūlusies starp apkārtējiem vareniem vulkāniem - Merapi un Singalangu.
      Ekvatora līnija.
      Poncan sala. Pie Sumatras krasta Indijas okeānā.
      Sipoholona travertīna terases. Viens no Sumatras neparastākajiem veidojumiem.

      Tobas ezers. Gleznains. Lielākais vulkāniskais ezers pasaulē, kura vulkāna izvirdums apmēram pirms 75 000 gadu bija lielākais pasaulē un izraisīja Pēdējo ledus laikmetu - gaisa temperatūra esot nokritusi līdz pat 10 grādiem. 100 km garš un 30 km plats.
      Samosiras sala. Sala Tobas ezerā. Tajā ir apmēram 300 gadu veci akmens krēsli liela koka ēnā, kur vietējā vara spriedusi tiesu lietas. Vaininieki pērti, to brūcēs spiesti citroni un čili pipari. Pēc pēršanas nocirstas galvas un iemestas ezerā. Mazliet no sodītajiem ēduši tiesneši. 1816.gadā salā ieviesta policija un galvas vairs nav cirstas. Salā ir arī vairāki ūdenskritumi, karaļa Sidabutara kaps ar akmens skulptūrām.

      Bataku cilts. (Batak toba) Vēl pirms 100 gadiem piekopa kanibālismu. Viņu ciematos var iepazīties ar etnogrāfiju, īpatnu buļļu ragu (sedlu?) māju celtniecību. Ar terminu "bataki" apzīmē vairākas ciltis, kas dzīvo ap Tobas ezeru, tā salās un arī pašu Ziemeļsumatru. maz bijuši kontaktā ar eiropiešiem un tādēļ saglabājuši savas vietējās ieražas. Batakiem ir pat vairākas valodas, kas gan pieder vienai grupai, bet nemaz tik līdzīgas nav. Zemkopiba un zvejniecība. Pie mājām ir totēmu stabi.

      Sipisopiso ūdenskritums. 120 m augsts. Grūti pieejams.
      Sibajaka vulkāns. Sibayak. Aktīvs, dūmojošs, elpu aizraujoši skati no tā virsotnes. Vulkāna pakājē Sibajaka karstie avoti.
      Batak Karo cilts Linnga ciemā. Arī Dokan ciemā.
      Asahānas ieleja.
      Siguragura kaskāde.
      Batakkaras cilts. Savdabīga arhitektūra. Dokan ciems.

      Gunung Leuser Valsts dabas parks. Pēdējie Sumatras tīģeri, ziloņi, leopardi, degunradži un saules lāči. Arī orangutāni u/.c. pērtiķu sugas. Džungļu takas, sikspārņu ala. 2022.gada jūnijā zinātnieki no Maksa Planka institūta Izabellas Laumeres vadībā Gunungleuzera Nacionālajā parkā novēroja gadījumu, kad Sumatras orangutāns Rakuss ārstēja savu lielu brūci vaigā, aplicējot uz tās sakošļātu auga Akar Kuning pastu. 2024.gadā par to tika paziņots publiski. Tas ir pirmais tāds novērotais gadījums, kad kāds dzīvnieks ar augiem ārstētu traumu. Ārstēšana notikusi sekmīgi - brūce aizvērusies 5 dienu laikā un pēc mēneša bijusi sadzijusi.

      Bukit Lawang orangutānu centrs. Te ārstē savainotos orangutānus, un pēc tam palaiž brīvē. 

Medana. 2 miljoni iedzīvotāju, 3.lielākā pilsēta Indonēzijā. Holandiešu laikā apkārtnē atradās lielas tabakas plantācijas.
      Maimunas pils. Vienīgā apskatāmā vieta pilsētā. Būvēta XIX gs. kā imperatora (?) pils, tagad muzejs. Pilī drīkst pasēdēt sultāna tronī, nofotografēties ar cilvēkiem senos sultānu un tā sievu tērpos. Blakus parks. 
      Lielā mošeja.

Saites.
Zunda arhipelāgs.
Indonēzija.