Sanestebana grota
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 24 maijs 2025 00:40
- Autors Redaktors
Ziemeļamerikā, kur šķēpmeti pēc acteku vārda parasti sauc pat atlatlu, senākais šī rīka eksemplārs uziets 2020.gadā, izrakumos Sanestebanas grotā, Ziemeļfloridā. Līdz ar atlatlu grotā atrada arī dzīvnieka ādas gabalu, noasinātus šķēpu galus, strēlas (šķēpu vai bultu koka daļas) ar un bez iestiprinātiem krama ieliktņiem. Vairums priekšmetu bija salauzti. Atradums datēts ar aptuveni 7000 gadu senatni.
Saites.
Alas un grotas.
Supes upe
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 30 Aprīlis 2025 22:45
- Autors Redaktors
Nortečikas civilizācija uzplauka trīs upju – Fortalezas, Pativilcas un Supes – ielejās. Katrā upju ielejā bija liela senpilsētu grupa. Tālāk uz dienvidiem gar Vauras upi ir vairākas ar Karalas-Supes kultūru saistītas senvietas.
Supes ieleju 1905.gadā pirmo reizi apsekoja vācu arheologs Makss Ūle, kurš dokumentēja sākotnējos arheoloģiskos atradumus šajā reģionā. Tomēr plašāki arheoloģiskie izrakumi sākās tikai pēc vairākiem gadu desmitiem.
Kopumā Supes upes ielejā arheologi ir atklājuši 19 senpilsētas, un tiek lēsts, ka tajās varēja dzīvot līdz pat 20 000 cilvēku. Šie skaitļi uzskatāmi liecina par attīstītu sabiedrību, kuras centrs bija Karalas pilsēta ar savu monumentālo arhitektūru un sociālo struktūru.
Šlēsvigas-Holšteinas federālā zeme
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 13 Aprīlis 2025 16:46
- Autors Redaktors
Viena no Vācijas administratīvajiem apgabaliem.
Aplūkojamie objekti.
Danevirkas nocietinājumu sistēma. No Vīkingu laikmeta.
Flēnsburga. Pilsēta Vācijas ziemeļos pie Dānijas robežas, osta Baltijas jūras Flensburgas līča galā. 88 200 iedz. (1980.g.). Dibināta XII gs., pilsēta kopš 1284.gada. Arhitektūras pieminekļi: Jāņa baznīca (XII gs., romānika), Marijas baznīca (1284.g., gotika), Nikolaja baznīca (1390.g., vēlā gotika), Ziemeļu vārti (ap 1595.g.).
Saites.
Vācija.
Skagaraka jūras šaurums
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 19 Aprīlis 2025 08:02
- Autors Redaktors
Simulācijā zinātnieki salīdzināja divus maršrutus, kādus vajadzēja paveikt bronzas laikmeta kuģotājiem, ja tie gribēja nokļūt no Tijas (Thy) Ziemeļjītlandē Dānijā uz Listas reģionu Dienvidnorvēģijā – kā rāda arheoloģiskie atradumi, starp abiem apvidiem, kurus taisnā līnijā atdalīja apmēram 100 km platais Skagaraka šaurums, pastāvēja cieši sakari jau sākot no vēlā neolīta. Ceļojot ar piekrastes kuģošanas metodi attālums pieauga līdz 700 km.
Siāmas līcis
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 11 Marts 2025 10:10
- Autors Redaktors
1908.gadā kuģa "Consueller" apkalpe novēroja "Budas ratu" Siāmas līcī, gaismas staru garums tika novērtēts uz 300 m. /Avots - Znicz I., Goscie z kosmosu: katastrofa tunguska. Troikat Bermudzki. Ovce slady., Gdansk, 1982.g./
1967.gadā kuģa "Glenfollox" apkalpe novēroja "Budas ratus" Siāmas līcī. "Ratiem" bija "spieķi" vairāku kilometru garumā, ko raidīja kāds 20-30 m diametra objekts, kas atradās uz ūdens virsmas. /Avots (krievu val.) - Psalomščikov V., Stepaņuk I., "Prizraki v okeaņe," Morskoj sborņik, 1975.g., Nr.6/
1967.gadā no 4 holandiešu kuģiem Siāmas līcī novēroja "riteņus," kas rotēja ar ātrumu 100 apgr./min. (1,5 apgr./s). /Avots (krievu val.) - Psalomščikov V., Stepaņuk I., "Prizraki v okeaņe," Morskoj sborņik, 1975.g., Nr.6/
