Aliens

Rietumbeskidi

Babjas kalns (1725 m), Pilsko kalns (1557 m), Lisahora (1324 m).

Romanellas grota

Romanelli.
Ala Itālijas Dienvidapūlijā, viens no nozīmīgākajiem Itālijas paleolīta pieminekļiem.

Atrašanās vieta. Dienvidapūlijā, Adrijas jūras krastā.

Apraksts. Ieeja alā ir 7 metrus virs jūras līmeņa, novietota stāvā klinšu krastā. Nezināmā laikā daļēji sabrukušajai grotai ir viena 35 metru dziļa un 16 metru plata telpa, kas turpinās vēl ar 8 metrus garu tuneli. 

Atklāšana un izpēte. Romanelli grota ir viens no nozīmīgākajiem Itālijas paleolīta pieminekļiem, jo glabā liecības par cilvēka klātbūtni no 120 000 līdz 8000 gadiem pirms mūsdienām.
Grotu atklāja 1871.gadā, bet tikai 1900.gadā arheologs P.E.Stasi saprata, ka ala ir nozīmīgs paleolīta piemineklis. Nopietnus izrakumus, atbilstoši tālaika jaunākajām zinātniskajām metodēm, 1914.gadā uzsāka G.A.Blanks. Pētījumi turpinājās līdz 1970.gadiem, kad ala uz laiku tika aizmirsta.
No jauna Romanelli grotas arheoloģiska izpēte tika uzsākta 2015.gadā.

Atradumi. Alā atrastas tūkstošiem senlietas, tostarp ap 200 kaula priekšmeti un kaļķakmens gabali ar ieskrāpētiem dažādu zīmju, simbolu un dzīvnieku attēliem. Zīmējumi, tostarp zoomorfu un antropomorfu figūru atveidi atklāti arī uz grotas sienām.

Akmens ar alu lauvas attēlu. Lauvas akmens ir 18,3 cm garš, 15,1 cm plats un 8,5 cm biezs, ar daļēji plakanu virsmu. Zīmējuma galvas daļa ir zudusi, akmenim kaut kad saplīstot. Zīmējums veidots, pamatni vispirms pārklājot ar skrāpējumu virkni, tad iegrebjot lauvas kontūru. Pēc iegrebumu izveidošanas attēls ticis izkrāsots, par ko liecina atrastās sarkanā pigmenta pēdas. Akmenī iegrebtais zīmējums varētu būt datējams ar laiku no 12 700 līdz 11 000 gadiem pirms mūsdienām un tādējādi šobrīd ir jaunākā un pēdējā liecība par alu lauvas pastāvēšanu Eiropā.

Eiropas ēzeļa attēls. Uz tā paša akmens pretējā plaknē lauvas attēlam konstatēja Eiropas ēzeļa attēlu un vairākas nesaprotamas nozīmes līnijas.

Raksti.
Uziets Eiropas paleolīta “pēdējā” alu lauvas attēls.

Saites.
Alas un grotas.
Itālija.

Ronnes šelfa ledājs

Antarktīdas ledājs.

Kopš 1970.gada ledāja Filhnera šelfa ledāja rieteņu daļas nosaukums - Ronnes šelfa ledājs.

Robinsona Krūzo sala

Čīlei piederošais Huana Fernandesa arhipelāgs tad arī ir tas, kur notika aprakstītā epopeja. Tas sastāv no trim salām - Robinsona Krūzo sala (lielākā, bijusī Masatjerra), Aleksandra Selkērka sala (vidējā) un laikam Piektdieņa sala (mazākā).

Pirmo M.traversii skeleta daļu - pieauguša tēviņa apakšžokli ar izteiksmīgo lāpstveida zobu un izaugumu (dentiklu) tā augšdaļā - atrada jau 1872.gadā, izskalotu Četema salā uz dienvidaustrumiem no Jaunzēlandes. Divdesmitajā gadsimtā uzgāja arī divus galvaskausus bez apakšžokļiem - vienu 1950.gadā Vaita salā netālu no Opapes, bet otru 1986.gadā Čīlei piederošajā Robinsona Krūzo salā. Iesākumā uzskatīja, ka tie nākuši no atšķirīgām knābjvaļu sugām un, tikai izdarot paraugu DNS analīzes, noteica, ka gan Četemas žoklis, gan abi minētie galvaskausi pieder M.traversii.