Palestīna, Kanaāna
- Detaļas
- Publicēts 12 Februāris 2016
- Autors Redaktors
Nosaukums. Novada pirmsžīdu nosaukums ir Kanaāna. Bībelē - Ken'an, akadiešu - Kinahhi, Kinahna.
Vārda etimoloģija precīzi nav noskaidrota, iespējams tā nozīme ir "purpurs" un pirmsākumos tika attiecināts uz Feniķiju, kur ieguva purpura krāsu. Vēlāk šis nosaukums tika attiecināts uz visu Kanaānu. Vecajā derībā filistiešu apmešanās vieta nosaukta par Pelešetu, no šī vārda viss novads (Kanaāna) ieguvis Palestīnas nosaukumu.
Vēsturisks novads Tuvajos Austrumos un jaunveidojama arābu valsts.
Ģeogrāfija. Kanaānas teritorijas robežas, kas ir mainījušās dažādos vēsturiskos periodos, stiepās no Vidusjūras rieteņos līdz Orontas ielejai un Jordānai austreņos un no Taura kalniem ziemeļos līdz Gazai dienvidos.
Iedzīvotāji. Kanaānas iedzīvotāji kanaānieši bija visai raibs cilšu sakopojums - feniķieši, ugaritieši, amorieši, kenīti, kadmonīti, žīdu ciltis, moābieši, amonieši u.c. Politiski te bija liels daudzums pilsētu - Jērika, Megida, Hacora, Gezera, Tanaha, Betšeāna u.c. Kanaānieši runāja vienas un tās pašas senkanaāniešu valodas dialektos, visai tuvos žīdu bībeliskajai valodai. Iespējams, tika lietota sinaja vai protopalestīniešu rakstība, kā arī senēģiptiešu un akadiešu. No nesemītu tautām Kanaānā dzīvoja hurīti un heti.
Vēsture. Kanaānas vēsture zināma no apmēram VIII g.tk.pmē. - Natufijas kultūra.
III-II g.tk.pmē. Kanaāna atradās svarīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā, kas savienoja Divupi ar Mazāziju un Ēģipti, kas līdzēja ekonomiskas attīstīšanā un reģiona sinkrētiskas kultūras radīšanā.
Eblā uzietajās ķīļrakstu plāksnītēs Kanaāna minēta kā vēsturisks novads.
XVI-XV gs.pmē. Kanaāna atradās Senās Ēģiptes politiskajā un ekonomiskajā varā. Senās Ēģiptes Jaunās valsts perioda sākumā faraona Jahmesa II (1539.-1514.g.pmē.) valdīšanas laikā hiksus galigi padzina no Ēģiptes. Paši senie ēģiptieši nostiprināja savas pozīcijas dienvidu Palestīnā.
XIV gs.pmē. Ēģiptes vara sāka atslābt, kas atspoguļojas sarakstē no Telamarnas arhīva.
XIII gs. pēc Ēģiptes un Hetu valsts kara abas valstis sadalīja Kanaānu savās ietekmes sfērās. Tai pašā gadsimtā Kanaānu sāka pakļaut senžīdu ciltis.
Ap 1200.g.pmē. Mazāzijā un Ziemeļsīrijā iebruka tā saucamās "jūras tautas," starp kurām bija arī filistieši. Tā kā viņu uzbrukumu senēģiptieši atsita, tad filistieši iebruka Kanaānas DR, sagrāba vairākas pilsētas un nodibināja savu piecu pilsētu valsti. Vēlāk filistieši pārņēma kanaāniešu valodu un reliģiju.
Vēlāk Kanaānas nosaukums tika attiecināts uz Feniķiju, bet nosaukums "kanaānaieši" - uz Ziemeļāfrikas feniķiešu pilsētu iedzīvotājiem.
III - II gs.pmē. rieteņu Dienvidpalestīna kopā ar Idumeju veidoja pastāvīgu valsti ar Hebronu centrā.
Pēc Ptolemaja IV Filopatōra nāves 203.g.pmē. Antiohs III Lielais Palestīnu atkaroja Ēģiptei.
Mūsu ēras sākumā Romas impērijas teritorijā bija 4-4,5 miljoni žīdu, no tiem pašā Palestīnā nebija vairāk par 700 000.
Līdz 1080.gadam Palestīnu savā varā pārņēma seldžuku turki.
Arābu-žīdu kari. Cēloņi ir 3:
- teritorija. Žīdu skaits 24 gadu laikā no 1948.-1972.gadam pieauga no 83 000 līdz 680 000 ieceļotāju izmitināšanai bija nepieciešama teritorija. 1967.gada Sešu dienu kara rezultātā Izraēla palielināja savu teritoriju 3 reizes - okupēja Sinaja pussalu, Gazas sektoru, Rietumkrastu, Austrumjeruzālemi (tā pārņemot visu Jeruzālemi);
- ūdens. Tādēļ tika iekarotas un Sīrijai neatdotas Golānas augstienes. Tibērijas ezers ir vienīgais sadūdens avots visai Izraēlai (vēl viņi atsāļo jūras ūdeni);
- Jeruzāleme kā svētvieta. Tā ir svētvieta visām trim ābramiskajām reliģijām.
Aplūkojamie objekti.
Sv.Georga klosteris. Eleganti iegūlies skaistajā Wadi Quilt kanjonā.
Kārdināšanas kalns. Temptation. Te Sātans gavēņa laikā kārdinājis Kristu ar maizes klaipu. Šai kalnā atrodas ortodoksāļu klosteris, kas apbrīnojamā veidā "karājas" uzstāvas klinšu nogāzes.
Bētleme. Kristus dzimšanas vieta - Piedzimšanas baznīca.
Mar Saba klosteris. V gs. Terašu veidā izkārtojies stāvas ielejas malā.
Herizims. Svēts kalns Palestīnā?
Sv.Savas vīriešu klosteris. Dibinājis Sv.Sava 502.gadā. Alu klosteris.
Sv.Teodosija Laura "Kinoviarha." Dibinājis Sv.Teodosijs V gs. Alu klosteris.
Saites.
Palestīnieši.
Kanaānieši.