Aliens

Puebla

Koloniālā laika pilsēta 2160 m augstumā Meksikā.

Vēsture. 2003.gadā zinātnieki atklāja senus cilvēka pēdu nospiedumus atstātus vulkāniskajā lavā. Tie tika datēti kā 40 000 gadu seni un liecina, ka Pueblas apkaimē cilvēki mituši tik senā pagātnē.
Agrāk šeit bija sens Meksikas indiāņu rituālais centrs ar daudziem tempļiem.
Dibināta pirmajos spāņu konkistas gados. Kādreiz tika saukta par Angelopoli, jo savulaik te atradās ap 70 baznīcu un tūkstošiem koloniālā laika ēku. Santodomingo baznīcā, Rožu kapelā, Katedrālē – visās galvenais altāris veidots no zelta. Visus indiāņu tempļus samainīja ar kristīgajiem. Tagad Pueblā ir 99 baznīcas.
Mūsdienīgo veidu pilsēta sāka pieņemt sākot ar 1535.gadu.
1862.gada 5.maijā pie pilsētas notika grandioza kauja starp franču un slikti bruņoto meksikāņu-indiāņu armijām. Franči bija ieradušies valstī, lai atgūtu Francijas naudu, kas bija aizdota Meksikas valdībai. Meksikāņi uzvarēja, un tā bija viena no pirmajām uzvarētajām atbrīvošanās kaujām. Kaujas rezultātā pilsēta tika pilnīgi izpostīta.

Aplūkojamie objekti.
Marijas – iekarotājas baznīca. 1539.gadā sākās Marijas-iekarotājas baznīcas būve. Tajā atradās relikvija (37 cm izmēros), ko bija turējis rokā pats Kortess. Baznīcā atdusas arī priestera Sebastjana pīšļi. Viņš dzimis 1532.gadā Spānijā. Kad viņam apritēja 31 gads, spānis izdzirdēja balsis, kas nāca no zemes apakšas. Tās mudināja viņu doties uz Jauno pasauli. Ieradies Meksikā viņš nodarbojās ar ceļu būvi un kariešu meistarošanu. Tieši viņš uzbūvēja pirmo ceļu, kas savienoja Verakrusu ar Mehiku. Bez tam viņam piederēja daudz zelta un sudraba ieguves šahtu, no kurām kala peso. Sebastiāns bija pirmais meksikāņu miljonārs. Mehikā viņš sev uzcēlis trīs asjendas.
72 gadu vecumā Sebastjans iestājās Sv.Franciska ordenī, izdāļāja mantu nabagiem un nomira. Viņu apglabāja zem baznīcas altāra, kur mierā pīšļi nogulēja 180 gadu. 1789.gadā Sebastjāna gars parādījās mācītājam Pedro de Kastjende, un lūdza viņa atliekas izcelt no kapenes. Kad tas tika izdarīts, izrādījās, ka atliekas ir labā stāvoklī. Ķermenī pat nebija sarecējušas asinis. Tādējādi garīdzniecība gribēja iecelt Sebastjanu svēto kārtā. Process turpinās līdz pat šai dienai, Vatikānā viņu uzskata par otrās pakāpes svēto. Lai viņu ieskaitītu pirmajā kārtā, nepieciešams masu brīnums, piemēram, masu izdziedināšanās. Tikmēr paši meksikāņi viņu uzskata par īstu svēto. Viņš kļuvis par taksistu un citu autovadītāju aizbildni, jaunas mašīnas iesvēta ar šīs baznīcas mācītāju palīdzību. 

Rozario pulksteņtornis. To cēla indiāņi 40 gadus dominikāņu mūku vadībā. Kupola centrā attēlots svētais gars. Visas bībeliskās ainas zīmējis vietējais mākslinieks Hosē Rodrigess Kornero XVII gs. Visi iekšējie baznīcas priekšmeti pārklāti ar plānu zelta kārtiņu. Sienas apdarinātas ar talaveru – meksikāņu keramiku. Katru gadu 7.oktobrī Pueblā atzīmē Sv.Rozarija dienu, skaļi un jautri.

Franču kapsēta. Meksikāņi sauc to par Perlašēzu, te apbedīti 1862.gada 5.maija kaujā kritušie franči un arī meksikāņi.

Kaut kur pie Pueblas esot ala ar Atnācēju attēliem.

Saites.
Čolula.