Polocka
- Detaļas
- Publicēts 15 Februāris 2019
- Autors Redaktors
Senākā pilsēta Baltkrievijā bijusi Hanzas savienībā.
Vēsture. Ilgu laiku bija Polockas kņazistes galvaspilsēta.
Jau 1562.gada rudenī Ivans IV Briesmīgais pavēlēja sākt gatavot karagājienu uz Polocku ar ieganstu aizsargāt pilsētā esošās svētvietas. Krievi savāca lielu armiju, kurai leišu karalism Sigizmundam Augustam pretī ko likt nebija. Palīgos Polockai nosūtīja nelielu karaspēka vienību Lietuvas hetmaņa Nikolaja Radziviļa vadībā. Taču viņš pat nepietuvojās aplenktajai Polockai.
Pilsēta noturējās apmēram 2 nedēļas. Pēc vairākiem šturmiem aplenktie pie krievu cara nosūtīja delegāciju, kurš pieprasīja kapitulāciju. Ivans IV piekrita netraucētai poļu karaspēka vienību iziešanai no pilsētas, jo nevēlējās karu ar Poliju (Polija tolaik vēl nebija ūnijā ar Lietavu).
Livonijas kara sākumā 1563.gada februārī Maskavijas karaspēks ieņēma Polocku - tolaik vienu no lielākajām Lietuvas valsts pilsētām. Tas bija liels Ivana Briesmīgā militārs sasniegums. Taču līdz ar to neizbēgama kļuva Lietuvas iesaistīšanās karā. Vēsturnieki uzskata, ka Polockas krišana ir arī viens no Lietuvas-Polijas Ļubļinas ūnijai 1569.gadā.
Leiši/poļi atguva Polocku nokrieviem tikai pēc 16 gadiem - 1579.gadā, karaļa Stefana Batorija valdīšanas laikā.
Aplūkojamie objekti.
Piemineklis Eiropas ģeogrāfiskajam centram.
Piemineklis baltkrievu valodas īpatnībai - burtam "y."
Sv.Eifrosijas klosteris. XII gs. garīgās un kultūras dzīves centrs.
Saites.
Polockas kņazi.
Baltkrievija.
