Aliens

Pleskavas apgabals

Псковская область.
Apgabals Krievijas rietumos.

Administratīvais centrs - Pleskava.

Vēsture. 1918.gada oktobrī vācu okupētajā Pleskavas guberņā ar mērķi iekarot Petrogradu un gāzt padomju varu Krievijā sāka veidot tā saukto Ziemeļu korpusu. Tā nosaukums sākotnēji bija Ziemeļu armijas Atsevišķais Pleskavas brīvprātīgo korpuss. Tas formējās ar vācu okupācijas armijas svētību no pretlielinieciski noskaņotajiem (baltajiem) krievu virsniekiem, brīvprātīgajiem pārbēdzējiem no Padomju Krievijas un gūstekņiem. Apgādi un bruņojumu nodrošināja Vācijas armija. Novembrī, kad Vācija no kara izstājās, korpusa apgāde izbeidzās. Tam sekojošais Sarkanās armijas uzbrukums spieda korpusu atkāpties uz Igauniju. Tur 6.decembrī tika parakstīts līgums ar Igaunijas valdību, kā rezultātā tas tika pārdēvēts par Atsevišķo Ziemeļu armijas korpusu un pakļauts Igaunijas armijas virspavēlniekam Laidoneram tikmēr, kamēr korpuss karo pret lieliniekiem Igaunijas teritorijā. 
Pašlaik Pleskavas apgabals ir pats izmirstošākais Krievijā: 2002.gadā tajā dzīvoja 760 000 iedzīvotāju, 2010.gadā - 673 000, bet 2023.gadā vairs tikai 587 000 iedzīvotāju. 

Aplūkojamie objekti.
Pečoru klosteris. Viena no galvenajām Pleskavas apgabala svētvietām. Atrodas 52 km no Pleskavas, netālu no Igaunijas robežas.
Dibināts XV gs. Pat komunistu laikos nav ticis slēgts. Tur viesojušies arī visi Krievijas impērijas vadītāji, ieskaitot Putinu.

Rimska-Korsakova muzejs. Atrodas 107 km no Pleskavas. Tā ir viņa māja-muzejs. Te tapusi opera „Sadko.”

Musorgska muzejs. Atrodas 340 km no Pleskavas. Vienīgais šī krievu komponista muzejs pasaulē. Mājā viņš pavadījis savu bērnību. To ieskauj 200 gadu vecs parks.

Puškina kalni. 120 km no Pleskavas. Kādreiz tie saukti par Svētiem kalniem. Puškins te dzīvojis agrīnās jaunības gados in arī vēlāk trimdā (1824.-1826.g.). Mihailovskā dzejnieks sarakstījis vairāk kā 130 darbu: „Boriss Godunovs,” daļa poēmas „Jevgēņijs Oņegins,” poēmu „Čigāni” un daudz dzejoļus.
Svjatogorskas klosterī (kalnā pirms pagrieziena uz Mihailovsku) dus dzejnieka mirstīgās atliekas.
1922.gadā Puškina taku apvidum (ietver arī Trigorsku, Petrovsku, Voroņiču) piešķirts rezervāta statuss. Patlaban tā teritorija ir 9800 hektāru.
Mihailovskas īpašums savulaik piederēja Puškina mātei. Pēc dzejnieka nāves kādu laiku tajā dzīvoja viņa dēls. 1899.gadā (Puškina 110.dzimšanas dienā) to atpirkusi valsts no Puškina mantiniekiem. Jau 1911.gadā te atklāts Puškina muzejs. 1918.gadā viss īpašums gāja bojā ugunsgrēkā. Brīnumainā kārtā neskarts palika tikai Puškina aukles namiņš.
Par spīti aizsargājamam statusam XX gs. sākumā šī vieta pirkta un pārpirkta. Mihailovskā atradies cūkkopības sovhozs un aukles namiņā audzētas bites.
1937.gadā, atzīmējot dzejnieka nāves simtgadi, viņa māja tika atjaunota.
II Pasaules karā te apmetušies vācu karavīri. Vāciešiem atkāpjoties, te viss tika iznīcināts – parks, dārzs, mājas, memoriālās lietas.
Puškina muzeju atjaunoja 1949.gadā, pārējās teritorijas vēlāk.
Mihailovas parkā ir Egļu aleja, ko XVIII gs. izveidoja Puškina tēvocis. Tā joprojām ir 250 m gara.
Liepu aleja, saukta arī par Annas Kernas aleju.

Sudomas kalns. (Судома-гора) Leģendāra zināma vieta.
Petrakova. (Петракова лядина) AP vieta. 
Ņikitina. (Никитино) NLO novērojumu vieta.
Svjoklina. (Свеклино) NLO novērojumu vieta.
Nikandrovas klosteris. (Никандровский монастырь) Hronomirāžas.

Saites.
Krievija.