Normandija, Francijas province
- Detaļas
- Publicēts 09 Oktobris 2018
- Autors Redaktors
Šis vēsturiskais novads atrodas Francijas ZR, līdzās Atlantijas okeānam un Lamanša kanālam. Tieši Normandijā un Bretaņā dzimusi Francija kā jūras lielvalsts slava - vētras te ir niknas, ūdensceļi grūti manevrējami un paismuma-bēguma maiņas ir augstākās Eiropā.
Administratīvais centrs - Ruāna.
Vēsture. 1204.gadā Normandiju angļu karalim Jānim Bezzemniekam atkaroja franču karalis Filips II Augusts.
II Pasaules kara laikā 1944.gadā te tika realizēta Normandijas desanta operācija, ar ko tika atklāta otrā fronte pret nacistisko Vāciju.
Aplūkojamie objekti.
Ruāna. Normandijas svarīgākā pilsēta.
Katedrāle.
Žannas d'Arkas sārta vieta.
Fekampa. Kādreizējā svētceļnieku vieta ar benediktiešu klosteri.
Etretas klintis. Baltas alabastra kaļķu klintis Atlantijas okeāna piekrastē. Šejienes krasta klints izskatās kā zilonis un to gleznojuši Klods Manē un Gustavs Kurbē.
Onflēra. Normandijas ostas pilsēta, to XIX gs. bija iecienījuši slaveni tā laika gleznotāji.
Kankale. Mazs zvejnieku ciematiņš ar austeru audzētavām.
Sidrs.
Austeres. Uz Normandiju austeru liegums vasaras mēnešos neattiecas, jo šis apgabals ir raženākais gliemju audzēšanas reģions. Te ir 4 „austeru dārzi.” Septembrī var dabūt īstās – okeānā un Ziemeļjūrā izaugušās. Citreiz – no audzētavām.
Batterie Todt. Atrašanās vieta. Francijas Normandija, Audingena. Apraksts. Tā ir daļa no Hitlera armijas Atlantijas sienas – nocietinājumu sistēmas Normandijas piekrastē. Tagad bunkurā izveidots II Pasaules kara muzejs.
Saites.
Francija.
