Montāna, ASV pavalsts
- Detaļas
- Publicēts 10 Janvāris 2016
- Autors Redaktors
Montana - "kalns" (spāņu val.). Iespējams, nosaukums no montaņu indiāņiem (no algonkinu saimes ZA grupas).
Viena no pavalstīm ASV ZR daļā, 4.lielākā (pēc Aļaskas, Teksasas un Kalifornijas), pievienojusies 1889.gadā.
Platība - 381 087 km2 (lielāks par Vāciju!).
Iedzīvotāji - 735 000 (1974.g.), pilsētās 53% iedzīvotāju. Tie ir tikai 0,3% no ASV iedzīvotājiem, tātad ļoti reti apdzīvots.
seliši - dzīvoja te pirms eiropiešu kolonizācijas, tagad laikam rezervācijā.
Robežojas ar Kanādu.
Administratīvais centrs Helina, lielākās pilsētas - Bilingsa, Greitfolsa.
Uz pavalsts 25 centu monētas attēlots bizoņa galvaskauss.
Ģeogrāfija. Pavalsts R daļā - Klinšu kalni, augstākā ir Granīta smaile (3901 m).
A daļā - Misūri plakankalne. Lielākā pavalsts daļa ir līdzena - Lielie līdzenumi.
Klimats. Mērens kontinentāls. Nokrišņi - 400 mm gadā.
Ziemā auksts un sniegots, vasarā karsts un sauss, tāpēc nav odu, bet ir indīgi zirnekļi un klaburčūskas.
Vēsture. Montānas pavalsts teritorijā uziets sens bērna apbedījums, kas, iespējams, ir eiropeīds.
Montāna pievienojās Amerikas Savienotajām valstīm 1889.gadā.
Montānas pavalsts ir viena no tām, kurā palika indiāņi arī pēc to vardarbīgām pārvietošanām. Kad tika iznīcināti bizoņi, to galvenais pārtikas avots, indiāņi tomēr spēja pielāgoties. Bizoņa galvaskauss attēlots uz Montānas pavalsts 25 centu monētas.
Apskatāmie objekti. Pavalstī daudz baudāmas dabas - prērijas, kalnos skujkoku meži. Dabas tūristu paradīze.
Ledāja Nacionālais parks. Glacier national park. Tieši uz robežas ar Kanādu. 1910.gadā panākts, ka šī dabas teritorija kļuva par nacionālo parku. Lāčiem un dzīvniekiem bagāts. Parka izveidošanā liels nopelns ir Ziemeļu dzelzsceļa tīkla prezidentam Luīsam V.Hilam un arī viņa dēlam. Dažos gados pēc viņa rīkojuma parka teritorijā tika uzceltas mājas, viesnīcas un mednieku namiņi. Parks iemantoja amerikāņu popularitāti un reklāmu bukletos pat sāka tikt saukts par "Šveices Alpiem."
Kopējais parka pārgājiena taku garums ir vairāk kā 1000 km. Parkā esošie šļūdoņi strauji kūst un pēc 15 gadiem to vairs nebūs. Tagad parku apmeklē vidēji 2 miljoni cilvēku gadā.
Parkā mīt lielākā ASV vienkopus esošā grizli lāču populācija ASV. Tūristiem lāči rada bīstamību. Cilvēki apgādājas ar zvaniņiem (lai brīdinātu lāci par tuvošanos) un arī ļoti spēcīgu piparu gāzi.
Mizūla. Pilsēta, kurā pilns ar stirnām. No tās 3 stundu brauciens klīdz parkam.
Makdonalda ezers. Kopumā par ka teritorijā 1004 apmetnes, var būt pilnas, rezervēt vietu var pus gadu iepriekš.
Logana pāreja. 2000 m augstumā. Parka ainaviskāko taku sākumpunkts.
Ceļš līdz Saulei. 80 km garš ceļš izcirsts klintīs - dēvēts par Ceļu līdz saulei. viens no skaistākajiem braucieniem pasaulē, arī bīstams. Īpaši skaists ir posms gar Raudošo sienu, kur pavasarī no klints gāžas ūdens straumes. Ceļš atvērts no maija līdz oktobrim. Ceļš ved uz Logana pāreju.
Dārza siena. Klints, kas pārklāta ar savvaļas ziediem.
Paparžu strauts.
Aisberga ezers.
Aitu kalns.
Paslēptais ezers.
Virginia City. Viena no interesantākajām Veco Rietumu zeltraču pilsētiņām, kas vislabāk saglabājusies.
Jeloustonas Dabas parks. Montānas teritorijā gan atrodas tikai 3% parka teritorijas.
Fletheda ezers. Viens no tādiem, kuros redzēti ūdens briesmoņi.
Voterona ezers. Vēl viens Montānas ezers ar ūdens briesmoņiem.
Radona šahtas. Kaut kur te tādas esot.
Saites.
Amerikas Savienotās valstis.
