Aliens

Mežmajskas ala

Arheologi Ļ.Golovanova un V.Doroņičevs no zinātniskās organizācijas „Pirmsvēstures laboratorija" Pēterpilī, vairākus gadus strādājuši Kaukāzā, pētot paleolīta laika pieminekļus. Viens no šiem pieminekļiem – Mezmajskas ala, atklāta 1987.gadā. 1993.gadā tur atrada neandertāliešu bērna skeletu, no kura izdevās paņemt DNS paraugus.
Šī ala ir interesanta arī ar to, ka tajā konstatēti divi vulkānisko pelnu slāņi. Senākais pelnu slānis ir saistīts ar Elbrusa izvirdumu apmēram pirms 45 tūkst. gadu, kam sekoja klimata pavēsināšanās. Augšējais, tātad – jaunākais slānis (1D) sakrīt ar Kazbeka izvirdumu pirms 40 tūkst. gadu. Apmēram šajā laikā notika vēl viens ļoti spēcīgs izvirdums Itālijā, kura rezultātā izveidojās tā saucamie Flegrejas lauki.
Augšējā slāni praktiski nav nekādu atradumu un dzīvnieku kaulu, pat augu putekšņu nav. Tas liecina par tik pamatīgu klimata pasliktināšanos, ka alas iedzīvotāji – neandertālieši, pameta šo vietu. Arī visā reģionā ļoti ātri izzūd visas neandertāliešu pēdas. 

Alā konstatēti 7 apdzīvošanas etapi laika periodā pirms 70–40 tūkst. gadu. Pētījumi Mežmajskas alā pierādīja, ka šajā reģionā eksistēja vienota kultūra, kuras liecības zināmas arī citās vietās Ziemeļkaukāzā, piemēram, Iļskas apmetnē netālu no Krasnodaras, Barakajevskajā un Mūku alās. Šeit atrada neandertāliešu kaulus. Šo kaulu ģenētiskie pētījumi parādīja, ka Kaukāza neandertālieši bija līdzīgi Krimas, Austrumeiropas un pat Centrālās Eiropas neandertāliešiem.

Senākajā pelnu slāni, kas ir datēts ar 70-60 gadu tūkstošiem, atrasti pieauguša vīrieša kauli, bet vidēja paleolīta augšējā slānī, kas datēts ar 40 tūkst. gadu – neandertālieša galvaskausa fragmenti. Tagad ir paveikts paša galvaskausa datējums, publikācija par to tiek gatavota.

Ala atrodas augstu kalnos, kur labi saglabājas organiskais materiāls, tāpēc izdevās izdarīt vairākas precīzas analīzes, salīdzinoši ar citiem pieminekļiem, kur kauli ir ļoti mineralizēti. Pateicoties labai kaulu saglabātībai ir izdarītas arī ģenētiskās analīzes, kuru dati tika izmantoti neandertāliešu genoma atšifrēšanā (rezultāti publicēti 2011.gada jūnija Science numurā). Tas ir jaundzimušā (individuālais vecums 1-2 nedēļas) skelets, no kura saglabājas 141 kauls, kas ir unikāls gadījums (cilvēka skeletā ir 200 kauli). 

Saites.
Alas un grotas.