Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Misti, vulkāns

Vulkāns Peru, Arekipas departamentā.

Misti vulkāna virsotnē nejauši tika atrasti arheoloģiski artefakti, jo inki kalnu virsotnes izmantoja par dievu pielūgšanas vietām. 1977.gadā te tika atrasta no zelta darināta 8 cm auksts dievēkļa atveids. Tajā atveidots vīrietis, kas stāvēdams atpūšas - rokas saliktas uz krūtīm, acis - pusaizvērtas, viņam ir gari mati, kas sniedzas zemāk par jostasvietu, tos apakšdaļā satur ķemmīte. Blakus elku tēlam tika uzietas inku auduma atliekas. Arheologi noskaidrojuši, ka Misti virsotnē atrastais elka tēls darināts t.s. klasiskajā inku stilā un attiecas uz XV gs. - tas ir pirmais tāds atradums Peru. Tiesa gan, mazliet agrāk Pičupišu kalnā (netālu no Misti) tika uzieti 2 pirmajam atradumam līdzīgi elkdieviņi, taču tie bija darināti no sudraba.

Saites.
Arekipas departaments.

Matobes akmeņi

Matobo stones.
Zimbabvē aplūkojami daudzi t.s. "balansējošie akmeņi," kas īpaši daudz sastopami Matobes apgabalā.

Vēsture. Akmeņi ir ne tikai ģeoloģiski, bet arī vēsturiski nozīmīgi, jo cilvēki tos kā patvērumu izmantojuši no Akmens laikmeta līdz pat mūsu ēras sākumam. Uz tiem lielā daudzumā sazīmēti visdažādākā vecuma petroglifi.
Apgabals iekļauts UNESCO sarakstā.

Ģeoloģija. Tiem ir ļoti seba izcelsme - pirms 3,5 miljardiem gadu šeit bija varena vukāniska darbība. No lavas ezeriem, kas bija pakļauti specifiskai vēja erozijai, arī izveidojās daudzas jancīgas balansējošo akmeņiu formācijas.

Saites.
Ģeoloģiskā erozija.
Zimbabve.

Mordovija

Mordovijas nometnēs bijuši ieslodzīti latvieši, piemēram, 2gadus tur sabija kardināls Juliāns Vaivads (notiesāja 1958.g.).

Minstere

1566.gadā spīdoši apaļas formas objekti veica dažādus manevrus virs Minsteres. Par to esot saglabājies zīmējums.

Maranjona

Upe Peru.

Fantastiskas aizas, krāces un ūdenskritumi. Pašu slavenāko aizu sauc par Manseriči ("Tā, kas iedveš šausmas" - kečvu val.). Upe tiek uzskatīta par kuģojamu no Delfusa ciema.

Vēsture. XIX gs. vidū Peru bija pārņēmis "dzelzsceļu bums," radās plāni par dzelzsceļa izbūvi no Pjuras pilsētas līdz pat Maranjonas upei. Vēsturnieki uzskata, ka pirmais šo domu jau 1843.gadā  izteicis pjurietis Rudesindo Harrido.
1902.gadā lambajekietis Manuels Antonio Mesoness Muro noorganizēja ekspedīciju, kas pirmo reizi ar laivām pārvarēja Manseričes krāces un atklāja Abras-Porkuljas pāreju. M.A.M.Muro Ģeogrāfu biedrībā Limā nolasīja ziņojumu, kas kļuva par sensāciju - Manseričes krāces ir izbraucamas, bet Abras-Porkuljas pāreja ir pati zemākā vieta Peru ziemeļos.
Vēlāk M.A.M.Muro sasniedza vēl 2 rekordus - iespējami īsā laikā viņš pa Maranjonu aizbrauca līdz Ikitosai, bet pēc tam ar motokuteri, dodamies pretējā virzienā, pārvarēja Manseričes krāces, tā pierādīdams kuģošanu pa Maranjonu abos virzienos. Par šiem ceļojumiem tautā viņu iesauca par Trako no Maranjonas.
1940.gadā aizsākās Olmosas-Maranjonas šosejas būvniecība, un pirmais tās posms saistīja Olmosu ar Čimaju. 50.gados tika pabeigts 24.jūlija tilts.

24.jūlija tilts. Senāk to sauca par "sadegušo koralli" (Corral cremado).