Aliens

Mordovija

Mordovijas nometnēs bijuši ieslodzīti latvieši, piemēram, 2gadus tur sabija kardināls Juliāns Vaivads (notiesāja 1958.g.).

Mandrīna grota

Franciski - Mandrin grotte.

Izdevumā “Science Advances” 2022.gada publikācijā aprakstīts netieši datēts (kopā ar slāni, kurā atrasts) un ģenētiski neanalizēts, morfoloģiski kromaņjonietim piederīgs daļēji saglabājies zobs no Mandrīna grotas Dienvidfrancijā varētu būt pat 54 000 gadu vecs. Šis atradums, līdz ar dažiem citiem, var likt pārskatīt līdz šim pieņemto kroaņjoniešu ierašanās laiku Eiropā (ne agrāk kā pirms 45 000 gadu).

Saites.
Alas un  grotas.
Francija.

Maranjona

Upe Peru.

Fantastiskas aizas, krāces un ūdenskritumi. Pašu slavenāko aizu sauc par Manseriči ("Tā, kas iedveš šausmas" - kečvu val.). Upe tiek uzskatīta par kuģojamu no Delfusa ciema.

Vēsture. XIX gs. vidū Peru bija pārņēmis "dzelzsceļu bums," radās plāni par dzelzsceļa izbūvi no Pjuras pilsētas līdz pat Maranjonas upei. Vēsturnieki uzskata, ka pirmais šo domu jau 1843.gadā  izteicis pjurietis Rudesindo Harrido.
1902.gadā lambajekietis Manuels Antonio Mesoness Muro noorganizēja ekspedīciju, kas pirmo reizi ar laivām pārvarēja Manseričes krāces un atklāja Abras-Porkuljas pāreju. M.A.M.Muro Ģeogrāfu biedrībā Limā nolasīja ziņojumu, kas kļuva par sensāciju - Manseričes krāces ir izbraucamas, bet Abras-Porkuljas pāreja ir pati zemākā vieta Peru ziemeļos.
Vēlāk M.A.M.Muro sasniedza vēl 2 rekordus - iespējami īsā laikā viņš pa Maranjonu aizbrauca līdz Ikitosai, bet pēc tam ar motokuteri, dodamies pretējā virzienā, pārvarēja Manseričes krāces, tā pierādīdams kuģošanu pa Maranjonu abos virzienos. Par šiem ceļojumiem tautā viņu iesauca par Trako no Maranjonas.
1940.gadā aizsākās Olmosas-Maranjonas šosejas būvniecība, un pirmais tās posms saistīja Olmosu ar Čimaju. 50.gados tika pabeigts 24.jūlija tilts.

24.jūlija tilts. Senāk to sauca par "sadegušo koralli" (Corral cremado).

Mazūrija

Polijas vēsturiskais novads tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes austrumu daļā.

Aplūkojamie objekti.
      Mauervaldes bunkuri. Te no 1940.-1944.gadam tika uzceltas 250 ēkas, tai skaitā 30 dzelzbetona bunkuri, kas vēl ļoti labi saglabājušies. Dažu sienu biezums sasniedz pat 7 m.
      Kentžina.
      Mikolajki. Viens no galvenajiem Mazūrijas ezeru tūrisma centriem. Izbrauciens ar kuģīti pa Mazūrijas ezeriem un kanāliem Gižicko-Mikolajki.
      Pinas pils.
      Galingu akmens laikmeta apmetne.
      Rucianes Nida.
      Elka. Promenāde.
      Vigri klostera komplekss. Zvanu tornis, no kura paveras lielisks skats uz visu pludmali un ezeru.
      Stancziky dzelzceļa viadukts. Celts XX gs. 1.pusē. Augstākais Polijā, atgādina senos romiešu akveduktus
      Cisovas kalns. 256 m vjl.
      Goldapas sāls gradētavas.

Hēlas strēle. Nelieli senie zvejnieku ciemati

Gar Kaļiņingradas apgabala robežu senie šaurie Austrumprūsijas ceļi un mazie ciematiņi ar fahverka stilā celtajiem namiem. 

Lai noskaidrotu upurzirgu izcelsmes vietas un pārbaudītu hipotēzi, ka upurētas tika arī ķēves, pētnieki veica laikā no I līdz XIII gadsimtam veiktos 74 apbedījumos Mazūrijā (Polijā), Sembas pussalā (okupētās Prūsijas teritorijā) un Lietuvā atrasto upurēto zirgu kaulu DNS analīzes, kā arī noteica tajos esošo stroncija izotopu sastāvu, kas ļauj noteikt, kur dzīvnieks pavadījis mūža pirmos gadus.