Moskitija
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 13 Oktobris 2025 22:30
- Autors Redaktors
Vēsturisks novads Austrumhondurasā.
Vēsture. XVII gs. Austrumhondurasas apgabalu Moskitiju nosacīti kontrolēja angļi, paši to saukdami par Mosquito Kingdom. Te valdīja liela demokrātija, karadarbības periodos bija vietējais karalis un kapteiņi. XVIII gs. beigās briti šīs teritorijas iemainīja spāņiem pret tagadējo Belīzu.
Gvanahas sala. 1502.gadā te pabijis Kolumbs un nosaucis šo vietu par Priežu salu.
Moskitijā ir 3 indiāņu ciltis - miskiti, tavahki (kāds tūkstotis), peči (maz, bet vairāk par tavahkiem), tad vēl garifunas un ladino.
Saites.
Hondurasa.
Malajas arhipelāgs
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 18 Septembris 2025 15:07
- Autors Redaktors
Angļu jūrasbraucējs V.Dampīrs sava rakstījis ceļojumu aprakstus, tiem un kartēm par Malajas arhipelāgu bija liela nozīme jūras kuģniecībā.
Mahačkala
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 07 Septembris 2025 16:14
- Autors Redaktors
Pilsēta Dagestānā.
Vēsture. Ķeizariskajā Krievijā - Petrovskporta vai Petrovska. Pēc Baku ieņemšanas 1918.gada 15.septembrī Kaukāza islāma armija devās palīgā Dagestānas kalniešiem, lai atbrīvotu Šamilkali, ko 1918.gadā tā bija nosaukuši musulmaņi par godu imāmam Šamilam. Pēc tam, kad 1922.gadā pilsētu ieņēma lielinieki, to nosauca par Mahačkalu. Kaut kad pilsēta bijusi nosaukta dagestāņu lielinieka M.Dahadajeva vārdā.
1930.gadā Mahačkalā nodibināja teātri.
2005.gadā Dagstānas modžahedi atkal pilsētu sāka dēvēt par Šamilkali.
1977.gadā pie Mahačkalas novērots NLO, kas kustējies pa "krītošas lapas" trajektoriju.
Saites.
Dagestāna.
Moluku salas
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 18 Septembris 2025 12:15
- Autors Redaktors
1683.-1688.gados angļu jūrasbraucējs V.Dampīrs sava 1. zemeslodes apkārtbrauciena laikā ieradās arī Moluku salās.
Mazickas ala
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 15 Februāris 2025 09:32
- Autors Redaktors
Poliski - Jaskinia Maszycka.
Ala Dienvidpolijā, kas ir viena no nozīmīgākajām Madlēnas kultūras apmetnēm Centrāleiropā.
Atrašanās vieta. Dienvidpolijā, Krakovas apriņķī, Pradņikas upes ielejas kreisajā krastā,
Apraksts. Ap 33 m dziļa.
Atklāšana un izpēte. Alas izpēte sākta jau 1883.gadā un turpināta 1960.gados, atrastas daudzas vēlā paleolīta cilvēku apdzīvotības liecības, tostarp kaula un krama rīki, dažādi ar iegriezumiem rotāti kaula un raga priekšmeti, liels daudzums pārtikā izmantotu dzīvnieku kaulu un to vidū arī vairāku cilvēku – vīriešu, sieviešu un bērnu – skeleta atliekas. Visi cilvēki, spriežot pēc atlieku novietojuma, bija miruši vienā laikā un uz lielākās daļas saglabājušos kaulu bija redzamas kanibālisma liecības – griezumi, cietu priekšmetu sitienu un lauzumu vietas. Sākotnēji Mazickas alas vēlā paleolīta apdzīvotība tika datēta ar 14-15 tūkstošiem gadu pirms mūsdienām, bet jaunākie datējumi norāda uz laiku pirms 18 tūkstošiem gadu.
Ja par ķermeņu pēcnāves sadalīšanas faktu Mazickas alas pētnieku vidū īpašu domstarpību nebija, tad domas dalījās par tā motivāciju un kontekstu. Vai mirušie tikuši apēsti apbedīšanas rituāla ietvaros vai mežonīgu kanibālu slepkavu dzīrēs?
Nesen, 2017.gadā, tika izvirzīta arī hipotēze, ka Mazickas alas cilvēki vispār nav ēsti, bet notikusi tikai miesas atdalīšana no kauliem kā daļa no apbedīšanas prakses. Tomēr kanibālisms Madlēnas kultūras kromaņjoniešu vidū nebija nekas neparasts. Drīzāk tas uzskatāms par šī laikmeta neatņemamu sastāvdaļu, lai arī iemesli tam var būt dažādi.
Tāpēc, lai šo jautājumu izšķirtu, starptautiska spāņu, vācu un poļu zinātnieku komanda nolēma vēlreiz rūpīgi izpētīt Krakovas Arheoloģijas muzejā glabātās Mazickas alas cilvēku atliekas. Pētījumā, izmantojot 3D mikroskopijas tehnoloģijas, tika analizēti 63 cilvēka kaulu fragmenti.
Raksti.
Jauns pētījums apstiprina vēlā paleolīta kanibālu dzīres Dienvidpolijas alā.
Saites.
Madlēnas kultūra (15 000 - 9 000 g.pmē.).
Alas un grotas.
Krakovas vojevodiste.
