Hondurasa
- Detaļas
- Publicēts 28 maijs 2015
- Autors Redaktors
Valsts Centrālamerikā.
Nosaukums. 150
Galvaspilsēta - Tegusigalpa.
Tūristam. Daudzo slepkavību dēļ tiek saukta par "slepkavīgāko valsti pasaulē." Netīra.
Vēsture. Tagadējās Hondurasas teritorija ietilpa maiju civilizācijas areālā, par ko liecina viena no skaistākajām maiju pilsētām - Kopana.
Kolumba apmeklējums. 1502.gada 14.augustā kolums tagadējās Truhiljas pilsētas apkārtn'pirmo reizi spēra kāju uz Amerikas zemes (iepriekš tās bija tikai salas). Viņš pamanīja, ka šeit ir dziļi ūdeņu un šo vietu nosauca par Dziļumu līci (Golfo de Honduras), no kura cēlies tagadējais valsts nosaukums.
Te bijis arī Kortess.
Hondurasas indiāņu vadonis Lempīrs cīnījies pret spāņiem 30 000 karotāju priekšgalā, kad 1537.gadā spāņi ieradusies Gracias apkārtnē. Spāņi nav varējuši viņu pievārēt. Tad uzaicināts uz sarunām, kuru laikā nošauts ar arbaletu bultām. Tad indiāņu pretošanās pārtraukta un atzīta spāņu virskundzība. XX gs. 30.gados varonim par godu par lempīrām nosaukta Hondurasas nauda, Gracias departaments pārdēvēts par Lempīras departamentu.
Truhiljas osta kļuva par nozīmīgu uz Spāniju vedamā zelta un sudraba pārkraušanas vietu.
XVII gs. Austrumhondurasas apgabalu Moskitiju nosacīti kontrolēja angļi, paši to saukdami par Mosquito Kingdom. Te valdīja liela demokrātija, karadarbības periodos bija vietējais karalis un kapteiņi. XVIII gs. beigās briti šīs teritorijas iemainīja spāņiem pret tagadējo Belīzu.
Centrālamerikas Federālā republika (1821.-1841.g.). Sevī apvienoja tagad 5 neatkarīgas valstis - Hondurasu, Gvatemalu, Salvadoru, Nikaragvu un Kostariku. Par tās prezidentu bija Francisko Morasāns.
1880.gadā Tegusigalpa tika noteikta par galvaspilsētu, līdz tam galvaspilsētas gods dalīts ar otru pilsētu - Komajaguelu.
1960.gadā Managvā (Nikaragva) tika parakstīts Centrālamerikas kopējā tirgus līgums, kura dalībniece līdz 1971.gadam bija arī Hondurasa. Tas stājās spēkā 1961.gadā un paredzēja dalībvalstu tirdznieciski ekonomisko integrāciju, muitas barjeru atcelšanu līguma ietvaros un vienotu muitas politiku tirdzniecībā ar trešajām valstīm.
Aplūkojamie objekti.
Tegusigalpa. Pilsēta dibināta pateicoties tuvējām raktuvēm. 1880.gadā Tegusigalpa tika noteikta par galvaspilsētu, līdz tam galvaspilsētas gods dalīts ar otru pilsētu - Komajaguelu. 1996.gadā pilsēta stipri cieta no viesuļvētras Mitčels. Viena no retajām lielajām pasaules pilsētām, kurā nav dzelzceļa.
Morasāna laukums. Plaza Morasan. Pilsētas galvenais laukums, tajā Francisko Morasāna piemineklis, Nacionālā mākslas galerija.
Dolores baznīca. Los Dolores. Baroks.
Sv.Migela baznīca. San Miguel. Skaistākā Tegusigalpā.
Hereras parks. Nekopts un piemēslots.
Piemineklis Kolumbam. Izkrāsots balti violeti.
Tigras parks. La Tigra. 10 km no Tegusigalpas. Ārzemniekiem ieeja 10 dolāru, vietējiem - 50 centu. Netālu no Tegusigalpas, mēdz saukt par "Tegus plaušām," dēļ nekontrolētās koku izciršanas pilsētas nomalēs. Arī ūdens galvaspilsētai nāk no parka. Parks atrodas 2 km augstumā un piedāvā vairākas (8 - Esperanzas, veco raktuvju ceļš, Boskves Noblado, Botāniskā taka u.c.) staigājamās takas. Dibināts vien 1980.gadā, bet ir vecākais no Hondurasas dabas parkiem. Platība - 230 kvkm. Parkā nav nekā īpašā kā vien svaigs gaiss un mežs. Pārsvarā kāpiens uz augšu. Parku var šķērsot un nonākt pie otras izejas, kas tālāk ved uz vairākām mazām pilsētiņām. Maz apme
klētāju.
Sanpedrosula. Hondurasas otrā lielākā pilsēta (gandrīz miljons iedzīvotāju), kas ar 169 slepkavībām uz 100 000 iedzīvotāju šai ziņā ieņem pirmo vietu pasaulē (reizēm gan šo vietu dala ar Karakasu Venecuēlā). Uz 800 000 iedzīvotāju veiktas 885 slepkavības (2015.gads) - 111 slepkavības uz 100 000 iedzīvotāju.
Truhilja. Vecākā Hondurasas pilsēta. Kādu brīdi bijusi Hondurasas galvaspilsēta, bet drošības apsvērumu dēļ savu statusu zaudēja Komajagvai. Pilsēta slavena ar to, ka savulaik šeit sapulcējās vislielākais holandiešu, angļu un franču pirātu kopums visā Rueteņu puslodes vēsturē. Reiz XVII gs. pirāti pilsētiņu praktiski noslaucīja no zemes virsas. Pēc kāda īpaši nikna uzbrukuma pilsēta tika pamesta uz veselu gadsimtu, jo spāņi to nespēja aizsargāt.
Fortaleza de Santa Barbara.
El Castillo. Vecu lielgabalu atliekas. Būvēts XVI gs. vidū.|
Spāņu ceļš. Bruģēts XVI gs. ceļš pilsētas tuvumā.
Truhiljas apkaimē atrodas garifunu zvejnieku ciemati - Gvadelupe, Santafe un Sanantonio. Tur dzīvo nēģeri - kādreizējo afrikāņu vergu pēcteči. Joprojā dodas zvejā ar savām vienkocēm - cayuco.
Gracia. Pilnais nosaukums - "Paldies Dievam" (Gracias de Dios). Spāņu pētnieki, pārguruši no apkārtnē esošajiem kalniem, pēc ilgāka laika uzgājuši līdzenu vietu un pateikušies Dievam. Īsu laiku tā pat bijusi galvenā Centrālamerikas pilsēta. 800 m vjl.
Mersedesas baznīca. Iglesia de Merceded. Pilsētas vecākā baznīca.
Sv.Marka baznīca. San Marcos.
Lempīra statuja. Hondurasas indiāņu vadonis. Cīnījies pret spāņiem 30 000 karotāju priekšgalā, kad 1537.gadā spāņi ieradusies Gracias apkārtnē. Spāņi nav varējuši viņu pievārēt. Tad uzaicināts uz sarunām, kuru laikā nošauts ar arbaletu bultām. Tad indiāņu pretošanās pārtraukta un atzīta spāņu virskundzība.
Casa Galeano. Mājas dārzā pilnīgākā botāniska kolekcija Hondurasā.
Sv.Kristobala pils. Blakus pilsētai, jāpakāpjas kalnā.
Kelagujas (Celaque) Nacionālais parks. Te atrodas Hondurasas augstākā virsotne.
Kopana. Viena no skaistākajām maiju senpilsētām, pat iesaukta par "maiju Parīzi."
Čoluteka. Reāls, netīrs ūķis. Viesuļvētra Mitčels to skārusi visvairāk. 500 gadu veca, ap 100 000 iedzīvotāju.
Leģenda par Balto pilsētu.
Spoku ieleja. Kaut kāda anomālā zona. Apvidus Hondurasas dienvidos, par kuru klīst bagātīgi nostāsti par naktīs novērotām spokainām būtnēm. Salvadoras tūristi, kas šeit pabijuši, saista šo fenomenu ar varena vietējā burvja darbību, kuram "neeksistē aizliegtās zināšanas." Nav dzirdēts par kaut kādiem pētījumiem šeit.
Hondurasas nezināmā kultūra.
Kuijamelas alas. Maiju rituālās alas, pierāda viņu klātesamību arī austreņu Hondurasā.
Tradīcijas.
Hondurasas bandas. Uzskata, ka Hondurasā varētu būt ap 30 000 bandu dalībnieku. Hondurasa pirmā no Centrālamerikas valstīm ieviesa pretbandu likumu, viņai sekoja Salvadora.
Katru gadu vasarā no debesīm līst zivis Hondurasas lauku teritorijā Joro (Yoro) provincē. Vietējie šo fenomenu iesaukuši par Lluvia de Peces (spāniski - aguacero de pescado). Zivis šai vietā "līst" no debesīm līdz pat 4 reizēm gadā.
