Indostānas pussala
- Detaļas
- Publicēts 25 Marts 2017
- Autors Redaktors
Hindustan.
Liela pussala Dienvidāzijā, ko rieteņo apskalo Arābijas jūra, bet austreņos Bengālijas līcis. Nosacītā ziemeļu robeža ir taisne starp Indas un Gangas deltu.
Platība - ap 2 000 000 kvkm.
Pussalā atrodas lielākā daļa Indijas, daļa Pakistānas un Bangladešas.
ZR atrodas Katjavaras pussala, rieteņu piekrastē ir šaura zemiene - Malabāras krasts, austreņu piekrastē - Koromandelas krasts.
Lielu daļu Indostānas pussalas aizņem Dekānas plakankalne ar vidējo augstumu ap 800 m. Plakankalnes rieteņu daļā Rietumgati (Anaimudi kalns 2698 m), austreņos - Austrumgati, ZR - Aravali grēda, ziemeļos - Satpūras kalni, ZA - Čotanagpūras plakankalne, ziemeļu daļā Indas-Gangas līdzenums.
Ģeoloģija. Smilšakmeņi, kaļķakmeņi, gneisi, bazalti, aluviālie nogulumi.
Izrakteņi - dzelzs, hroma, mangāna, svina. cinka un volframa rūdas; barīts, boksīti, apatīti, akmeņogles, nafta, kaļķakmens, dolomīts, azbests, grafīts, zelts, dārgakmeņi.
Klimats. Subekvatoriāls musonu klimats.
Vidienē nokrišņi ap 700 mm/gadā, kalnu pretvēja nogāzēs līdz 3000 mm/gadā. Ap 90% nokrišņu maijs - oktobris (Vasaras musons).
Hidrooģija. Blīvs upju tīkls. Lielākās - Narbada, Godavara, Krišna, Kavera.
Daba. Pārsvarā sarkanās, laterītās, sarkanbrūnās un tropu melnās augsnes.
Mūžzaļie, vasarzaļie meži, skrajmeži, savannas, mangroves.
Dzīvnieki - Indijas ziloņi, lauvas (Giras mežā), tīģeri, pantēras, pērtiķi, kā arī čūskas un putni.
Saites.
Āzija.
