Aliens

Indijas okeāns

Indian Ocean - angļu val.
Ocean Indien - franču val.
Oceano Indico - spāņu val.

Okeāns, kas atrodas starp Āziju, Āfriku, Austrāliju un Antarktīdu.

Raksturojums. Platība kopā ar jūrām - 74 920 000 kvkm, bez jūrām - 73 440 000 kvkm.
Vidējais dziļums - 3897 m, bez jūrām - 3963 m.
Tilpums - 291 940 000 kubkm, bez jūrām - 291 000 000 kubkm.

Ģeogrāfija. Krasta līnija ziemeļos izrobota, te ir vairākas jūras - Sarkanā (vidus jūra), Andamānu, Arābijas jūras (pusslēgtā jūra), Arafuru un Timoras jūras (malas jūras).

Salas. Lielākās salas tuvu krastam un ir kontinentālas izcelsmes: Madagaskara, Ceilona, Sokotra, Bahreina. Aklātā okeānā ir vulkāniskas salas: Maurīcija, Krozē, Prinča Edvarda salas. Tropu platumos ir koraļļu salas: Maldīvu salas, Lakadīvu salas, Čagosu arhipelāgs, Kokosu salas, kā arī lielākā daļa Andamānu salu.

Fradžosta sala jeb Kaķu sala. 
Tamoančāna. Iespējams, Indijas okeānā. 
Rangha, Rasa. iespējams, Indijas okeānā.

Vēsture. Indijas okeāna izpēti jau III-I g.tk.pmē. uzsāka indiešu, senēģiptiešu un feniķiešu jūrasbraucēji. Pierādīts ir feniķiešu brauciens apkārt Āfrikai, kura laikā tie nokuģoja pa Indijas okeāna rieteņu malu līdz pat Āfrikas tālākajam dienvidu punktam.
Neskaidri senēģiptiešu artefaktu atradumi Austrālijā rosinājuši hipotēzi, ka senajiem ēģiptiešiem izdevies šķērsot Indijas okeānu jau sirmā senatnē.
Portugāļa Bartolomeo Diaša vadītā ekspedīcija apbrauca galējam Āfrikas dienvidu punktam (portugāļi to nosauca par Labās Cerības ragu, jo atklājums deva cerības, ka drīz tiks atklāts jūras ceļš uz Indiju) un pirmie no eiropiešiem nonāca Indijas okeānā. Taču ilgā ceļa grūtību nogurdināti matroži atteicās braukt tālāk.
XV gs. gar Āfrikas dienvidgalu uz okeānu ceļu atrada portugāļu jūrasbraucējs Vasko da Gama.
XVI gs. Indijas okeānu no austreņiem uz rieteņiem šķērsoja F.Magelāna ekspedīcija.
XVII gs. atklāja ceļu no Indijas okeāna uz Kluso okeānu gar Austrālijas dienvidu krastiem holandiešu jūrasbraucējs A.Tasmāns.
Pirmos okeanogrāfiskos pētījumus veica angļu jūrasbraucējs Dž.Kuks 1772.gadā.
Kompleksas ekspedīcijas sākās no XIX gs.2.puses.

Gultne. Okeāna ZA daļā ir Zunda salu loks ar pieguļošo Zunda dziļvagu - lielākais dziļums 7130 m. gultni šķērso vairākas grēdas, galvenokārt Z-D virzienā. Okeāna rieteņu daļā ir Maskarēnu, Arābijas-Indijas, Rietumindijas, Āfrikas-Antarktīdas grēdas. 
Austreņos - Austrumindijas grēda un Austrālijas-Antarktīdas pacēlums.
Starp grēdām, pacēlumiem un piekrasti ir vairākas lielieplakas: rieteņos - Arābijas, Somālijas lielieplaka, Madagaskaras, Mozambikas, Aguļaša; vidusdaļā - Indijas okeāna Centrālā lielieplaka un Krozē lielieplaka; austreņos - Rietumaustrālijas un Dienvidaustrālijas lielieplakas; dienvidos - Āfrikas-Antarktīdas un Austrālijas-Antarktīdas lielieplakas.
Lielieplaku dziļums parasti virs 1500 m, tajās vairāki pacēlumi un vulkāni, kas vietām gan masīvu (uz ziemeļiem no Madagaskaras), gan grēdu veidā (uz austreņiem no Kokosu salām) paceļas virs okeāna gutnes.

Klimats. Indijas okeāna klimatu nosaka tropu un subtropu platumi, kā arī Eirāzijas kontinents okeāna ziemeļos un Antarktīda dienvidos.
Te ziemā valdošais ir aukstais ZA, vasarā DR musons. Tropu un subtropu platumos visu gadu pastāvīgi DA pasātu vēji, vidējos platumos - rieteņu vēji ar biežām vētrām. Tropu platumu rieteņu daļā vasarā un rudenī bieži orkāni (taifūni).
Gaisa temperatūra ziemeļos ap ekvatoru vasarā un ziemā ~27oC; uz dienvidiem tā pakāpeniski pazeminās un ap 60o dienvidu platuma sasniedz 0oC.
Nokrišņi Arābijas jūras austreņos un Bengālijas līcī vairāk kā 3000 mm/gadā, bet Arābijas jūras rieteņos - līdz 100 mm/gadā; vidējos platumos ~1000 mm/gadā; pie Antarktīdas līdz 250 mm/gadā.
Musonu cirkulācija uz ziemeļiem no 8o dienvidu platuma nosaka sezonālu musonu straumes virziena maiņu. Starp 3o un 8o dienvidu platuma veidojas Starppasātu pretstraume. Indijas okeāna dienvidu daļā straumes ir pastāvīgas un veido plašu anticiklonisko riņķojumu, kas ziemeļu un rieteņu daļā sastāv no siltajām (Dienvidpasātu, Madagaskaras, Adatu raga straumēm), dienvidos un austreņos - no aukstajām straumem (Rietumvēju un Rietumaustrālijas straumes). Uz dienvidiem no 55o dienvidu platuma veidojas divi cikloniskie riņķojumi.
Visaugstākā ūdens temperatūra (līdz 29oC) novērojama maijā okeāna ziemeļu daļā. Ap ekvatoru gada vidējā temperatūra 26-28oC; dienvidos temperatūra apmēram 60o dienvidu platumā kļūst negatīva,

Sāļums līdz 40o dienvidu platumam 34-36%o, Arābijas jūrā 36,5%o, uz dienvidiem, kūstot jūras ledum, samazinās - 33-34%o.

Pusdiennakts plūdmaiņas Kambejas līcī 11,9 m, Dārvinā 11,4 m, Jangonā 7,2 m, atklātā okeānā 0,5-1,6 m.

Ledus veidojas lielajos dienvidu platumos. Vēji un straumes nez uz ziemeļiem aisbergus, kuri dažreiz sasniedz 35o dienvidu platumu. Jūras ledus vidējā robeža augustā, septembrī ir 55o dienvidu platuma, bet februārī, martā 65-68o dienvidu platuma.

Daba. Seklūdens tropu zonai sevišķi raksturīgi koraļļi, kas kopā ar aļģēm veido koraļļu salas un atolus. Mērenās zonas piekrastē sārtaļģes, brūnaļģes un bezmugurkaulnieki: sūkļi, vēžveidīgie (krabji), gliemji, adatādaiņi. Indijas okeānā mīt lidojošās zivis, tunzivis, lielās korifenas, haizivis.
Zīdītāji: jūraszīloņi, dugongi, delfīni, dienvidos - vaļi.
Putni: pingvīni, fregati albatrosi.

Satiksme. Pa Indijas okeānu iet ūdensceļi no Vidusjūras, Melnās un Baltijas jūru ostām uz Indijas okeāna un Klusā okeāna piekrastes valstu ostām. No Persijas līča pārvadā naftu un naftas produktus; no Indijas transportē mangāna rūdu, zemesriekstus, džutu, tēju, audumus; no Pakistānas kokvilnu, ādas, vilnu, džutu; no Šrilankas kaučuku, grafītu, tēju; no Mjanmas rīsus, krāsainos metālus, kokmateriālus, kaučuku; no Āfrikas valstīm krāsino metālu u.c. rūdas, kokvilnu; garšvielas. Tranzītkravas ved no Indonēzijas, Taizemes, Austrālijas, Jaunzēlandes.
Lielākās ostas: Mumbaja, Kalkuta, madrasa, Višakapatnama (Indijā); Karača (Pakistānā); Čitagonga (Bangladešā); Kolomba (Šrilankā); Jangona (Mjanmā); Frīmantla (Austrālijā); Durbana. Portelizabeta (DĀR); Beira (Mozambikā); Mombasa (Kenijā); Daresalama (Tanzānijā); Tamatave (Madagaskarā); Mogadiša (Somālijā); Adena (Jemenā); Džibuta (Džibutijā); Abadana, Benderšahpūra (Irānā); Basra, Fao (Irākā); Minaelahmada (Kuveitā); Dammana, Rastannura (Saūda Arābijā); Manama (Bahreinā).
Attīstīts arī aviatransports.
Indijas okeānā plašs radiostaciju tīkls, to šķērso vairāki jūras kabeļi.

Zveja. Zivju nozveja nepārsniedz 5% no pasaules nozvejas. Šrilankas, Bahreinas un Austrālijas piekrastē iegūst pērles un perlamutru. Okeāna dienvidos - vaļu medības.

Saites.
Zeme.