Harkova
- Detaļas
- Publicēts 27 Oktobris 2017
- Autors Redaktors
Pilsēta Ukrainas austreņos, Harkovas apgabala administratīvais centrs.
Vēsture. I Pasaules kara gados uz Harkovu devās mūsu gaišreģis Finks, kur arī nodarbojās ar fotografēšanu.
Krievijas Pilsoņu kara laika (1918.-1922.g.). 1919.gada sākumā Dienvidkrievijas armijas vadība sāka gatavot Harkovas sagrābšanas operāciju. Kopējā situācija tam bija labvēlīga, jo pavasarī "sarkano" aizmugurē uzliesmoja virkne sacelšanos, kuru apspiešanai lielinieki bija spiesti novirzīt būtiskus spēkus. Tomēr Harkovas aizstāvēšanai lielinieki piešķīra milzīgu nozīmi. Ap pilsētu tika izveidota nopietna nocietinājumu līnija, to aizsargāja liels un labi bruņots karaspēka grupējums. Kliments Vorošilovs mēdza teikt, ka Harkova ir "sarkanā Verdena," ar to domājot, ka "baltie" iestigs cīņās par Harkovu tāpat kā tas notika ar vācu armiju kaujā par Verdenu 1916.gadā.
Sākumā arī likās, ka Vorošilovam taisnība. Brīvprātīgo armija sāka triecienu Harkovai 1919.gada 20.jūnijā, tomēr lielinieki visus uzbrukumus atsita ar lieliem "balto" zaudējumiem. Situāciju izmainīja tikai 1.armijas korpusa drozdoviešu daļas, kuras komandēja pulkvedis Antons Turkuls (Антон Васильевич Туркул). 24.jūnija rītā tās pārrāva "sarkano" aizsardzību pie Osnovas dzelzceļa stacijas un, tos vajājot, ielauzās Harkovas centrālajā daļā. Te "baltos" apturēja bruņumašīna "Biedrs Artjoms," kuras ekipāžā bija 4 matroži. Pēc apšaudes drozdovieši samētāja bruņumašīnu ar granātām. Matroži mēģināja pamukt, taču tika aizturēti un tūdaļ pat nošauti.
Nākošajā dienā Harkovā ienāca Brīvprātīgo armijas galvenie spēki un pilsēta nonāca "balto" varā. Situāciju izmainīt mēģināja Harkovas garnizona priekšnieks Aleksandrs Parhomenko (Александр Пархоменко), viņš savāca Harkovas komunistu, kursantu un jūrnieku vienību, ar ko atkaroja rajonu ap dzelzceļa staciju. Tomēr Parhomenko vienība nesaņēma atbalstu no citām Sarkanās Armijas vienībām un bija spiesta pamest pilsētu.
Tā "sarkanā Verdena" nesanāca un Brīvprātīgo armija likvidēja spēcīgu sarkanarmiešu pretestības mezglu. Pilsētā tika sagrābts liels daudzums kara materiālu un munīcijas. Harkova bija arī svarīgs rūpniecības centrs.
3.jūlijā Dienvidkrievijas Bruņoto spēku komandieris Antons Deņikins Harkovā izsludināja Maskavas direktīvu un paziņoja par karagājiena sākumu uz Maskavu.
II Pasaules kara laika (1941.-1945.g.). Kādā no Abvēra (vācu kara izlūkdienests) ziņojumā atzīmēts, ka pēc neveiksmīgas Harkovas abrīvošanas operācijas 1942.gadā, tai neilgajā laikā, kamēr pilsēta atradās Sarkanās Armijas rokās, NKVD robežsargu daļas nošāva ap 4000 iedzīvotāju.
Līdz 1958.gadam Harkovas Tanku rūpnīcā būvēja tankus T-34.
1978.gada jūlijā vilciena Sevastopole-Ļeņingrada pasažieri pie Harkovas vairākas minūtes vēroja, kā no nekustīgi karājoša elipses formas NLO izvirzījās kaut kāds stienis ar 3 spoži spīdošiem punktiem. Šis stienis 3 reizes novirzījās pa labi un pēc tam atgriezās iepriekšējā stāvoklī. Pēc tam no NLO izvirzījās stienis ar vienu spīdošu punktu.
Krievu-ukraiņu kara laikā (2014.-patlaban). Kara eskalācijas laikā 2022.gada februārī krievu armija devās uzbrukumā arī Harkovai, ieņemot daļu apgabala. Tiešu uzbrukumu pilsētai ukraiņi atsita un atspieda krievu armiju mazliet prom no pilsētas. Pilsēta ilgstoši tika apšaudīta ar mīnmetējiem, artilēriju un raķetēm.
Saites.
Harkovas apgabals.
Harkovas AZ.
