Gibraltārs, Gibraltāra jūras šaurums
- Detaļas
- Publicēts 18 Marts 2017
- Autors Redaktors
Spāniski - Estrecho de Gibraltar.
Arābiski - مضيق جبل طارق.
Angliski - Gibraltar.
Nosaukums nācis no Gibraltāra klints, kas, savukārt, nosaukumu ieguvusi no kāda arābu/berberu karavadoņa Taīra (Jebel Tair) vārda.
Jūras šaurums starp Pireneju pussalu un Āfriku, kas savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru.
Raksturlielumi. Garums - 65 km.
Platums 14-44 km.
Dziļums līdz 1181 m, kuģu ceļā 200-980 m.
Šauruma ziemeļu krastos ir Gibraltāra klints, dienvidos - Džebelmusas klintis (arī Seutas kalns?); abas tās senatnē dēvēja par Herkulēsa stabiem.
Vēsture. Cik mums šodien zināms, senatnē no antīkajām kultūrām tieši feniķieši bija pirmie, kas izbrauca cauri šaurumam no Vidusjūras puses un pēc tam ilgu laiku vienīgie kuģoja Atlantijas okeānā. Viņi šaurumu dēvēja par Melkarta stabiem.
Virsas straumes plūst uz austreņiem, dziļuma - uz rieteņiem.
Šaurumam liela ekonomiska un stratēģiska nozīme. Ziemeļu krastā atrodas britu celtais Gibraltāras cietoksnis un spāņu osta Lalineja, dienvidos - Tanžēra (Marokā).
Saites.
Atlantijas okeāns.
Gibraltāra.
Gibraltāra anomālā zona.
