Aliens

Gvatemala, pilsēta

Gvatemalas galvaspilsēta.

Nosaukums tāds pats kā Gvatemalas valstij. Pilns nosaukums - Nueva Guatemala de la Asuncion. Uz vietas to dēvē īsi - par Guati (G burts pat netiek īsti izrunāts).

Atrodas 1493 m vjl., starp Fuego un Agua vulkāniem.
Ap 600 000 iedzīvotāju.

Tūristam! Pilsēta tiek uzskatīta par krimināli nedrošu, neiesaka vakaros staigāt kājām.

Vēsture. Maiju civilizācijas laikā to dēvējuši par Kaminaljuju, no tiem laikiem nedaudz atradumu.
Spāņu pilsēta dibināt 1776.gadā.
1821.gadā Guate uz neilgu laiku kļuva par visas Centrālamerikas apvienoto provinču galvaspilsētu.
1917.-1918.gados te stipras zemestīces, kad lielā mērā tika zaudēta vecā apbūve. Pēc tām iesākās haotiska celtniecība.
1876.gadā atkal stipra zemestrīce - 7,5 balles un tās epicentrs atrodas vien 140 km no Guates. sabrūk daudz māju, iet bojā simtiem cilvēku.
2010.gadā briesmīga viesuļvētra Agate, pirms kuras bija 40 km netālā vulkāna izvirdums.

Aplūkojamie objekti.
      Lielais laukums. Plaza Mayor. Centrā strūklaka, zaļumi.
      Nacionālā pils. Palacio Nacional. Lielākā ēka pie centrālā laukuma. Būvēta kā centrālā valsts pārvaldes ēka, tomēr tikai 100 gadus pēc Gvatemalas neatkarības iegūšanas. 1919.gadā pamatakmeni licis prezidents manuels Estrada Kabrera. Politisku juku dēļ celtniecība apstājās. Nākamais prezidents gribēja būvēt ātri un lēti, tādēļ pavēlēja celtni pabeigt 3 mēnešos par nieka summu. Kaut kas arī tika uzcelts un šis kaut kas tika nodēvēts par Kartona pili (Palacio de Carton). 1925.gadā izcēlās ugunsgrēks un tā pilnībā nodega. 
1927.gadā akal izsludināja konkursu, kura rezultātus apstiprināja, bet krita valdība un atkal viss apstājās. 1932.gadā prezidents Horhē Ubiko (Jorge Ubico) deva pavēli sākt celtniecību, ko sāka pēc 5 gadiem. Ēka tika pabeigta 1943.gadā.
Šobrīd ēkā ir muzejs, tā tiek izmantota arī valstiskiem sarīkojumiem.
      Katedrāle. Pie centrālā laukuma. 1783.gadā ielikts pamatakmens, lielākie darbi pabeigti 1815.gadā. Labi izturēja 1917.gada zemestrīci. Cieta 1976.gada zemestrīces laikā, pēc tam atjaunota.
      Centrāltirgus. Mercado central. Vienu stāvu zem nulles līmeņa. Te var lēti paēst.
      Avenida Reformada. Labiekārtota iela, dzīvo turīgie iedzīvotāji. Visai droši.

Saites.
Gvatemala, valsts.

Gazala, Gazalas upe

Upe Āfrikā.

Vēsture. Vācietis G.Šveinfurts pētīja Gazalas baseinu 1868.-1871.gados.
Krievs V.Junkers pētīja Gazalas un Veles baseinus 1876.-1878. un 1879.-1886.gados. 

Saites.
Āfrika.

Gabesas līcis

Gabesas līcis.

Galves ezers

Ezers Lietuvā, kurā uz salas atrodas leišu ķēniņu rezidence - Traķu pils.

Ezers ir daudzu leģendu apvīts, bet blakus esošās Pirts (liet. Pirties) salas nosaukums varētu būt cēlies no lietuviešu vārdiem perti – "pērt," "sist"; plakti – "šaustīt," "pukstēt" (piemēram, par sirdi), "pulsēt," "plandīties"; pliekti – "spēcīgi degt," "liesmot." Lietuviešu folklorā sastopams arī vārda "pirts” (liet. pirtis) skaidrojums, kas apzīmē mirušo sadedzināšanas vietu.

Blakus atrodas Raudu sala un Valko sala – tātad tuvējā vide rosina galvas saistīt ar senču reliģiskajiem rituāliem. Uz to norāda arī vairākas leģendas. Stāsta, ka salas pilī, zem lielās zāles, mīt pēdējais Lietuvas lielais Krīvu Krīvs, kurš ziedo/upurē pagānu dieviem. 

Galves ezers nevienu gadu neaizsalstot, kamēr nav paņēmis cilvēka dzīvību. Vai arī, ka ledus nenokūst, kamēr ezers nav dabūjis cilvēka upuri.

Šis ezers ir Lietuvas vēstures un vietējo iedzīvotāju sadzīves liecinieks. To, ka Galves ezers un citi ezeri slēpj vēl daudzus neatbildētus jautājumus un noslēpumus, liecina arī citi atradumi, kas iegūti arheoloģiskās izpētes laikā: laivā [ieplūdušā ūdens izsmelšanai] lietojams koka kauss, koka laužņa daļa, XV gs. krāsns podiņi, tīkla atsvariņi, māla podi ir tikai neliela daļa no ezerā iegūtajiem atradumiem.

Zemūdens arheologi meklējuši pāļus no tiltiem, kas veduši no tagadējās Karaīmu salas uz Pils salu un no pilsētas uz Karaīmu salu. Pāļi tika atrasti gan minētajās vietās, gan arī no Karaīmu salas uz Baznīciņas salu, uz kuras atradies muižnieku mauzolejs. Ja pētījumi būtu bijuši plašāki, gan būtu atrasts ne tas vien... Pašās XX gs. beigās veiktie zemūdens arheoloģijas pētījumi bija vieni no pirmajiem atjaunotajā neatkarīgajā Lietuvā. Pētījumus veica arheologs Zenons Baubonis kopā ar Toruņas Kopernika universitātes arheologiem. Visi atradumi nodoti Traķu Vēstures muzejam. Tie tika atrasti ap 50 cm biezās aļģu slānī, apauguši ar gliemežvākiem – labi saglabājušies, pat nebijis jāliek kopā no detaļām.

Raksti.
Galves ezerā pie Traķiem atrastās akmens galvas joprojām mulsina arheologus.

Saites.
Traķu ezerpils.