Aliens

Filipīnas

Tagalu val.- Pilipinas.
Angliski - Philippines.
Salu valsts DA Āzijā Filipīnu arhipelāgā Klusā okeāna rieteņu daļā, kas sastāv no 7107 salām, no tām apdzīvotas 800.

Galvaspilsēta - Manila.
Ģērbonis. Trīs zvaigznes simbolizē 3 lielākās Filipīnu salas - Lusonu, Mindanao un Visaju.
Karogs. Trīs zvaigznes simbolizē 3 lielākās Filipīnu salas - Lusonu, Mindanao un Visaju (to pašu, ko ģērbonī).
Nauda. Peso.
Nacionālais putns. Ērglis.
Nacionālais dzīvnieks.

Valsts iekārta. Filipīnu republika - Republika ng Pilipinas, Republic of the Philippines.
Tagadējā konstitūcija pieņemta 1973.gada 17.janvārī, vēlāk veikti grozījumi un papildinājumi.
Valsts galva ir prezidents, ko ievēlē uz 6 gadiem. Prezidentam ir tiesības atlaist pagaidu parlamentu, viņš ir bruņoto spēku virspavēlnieks. Pēc konstitūcijas likumdevējs orgāns ir vienpalātas parlaments - Pagaidu nacionālā sapulce, kas sastāv no 200 deputātiem, to ievēlēja 1978.gadā uz 6 gadiem. Izpildvara ir prezidentam un valdībai. Valdību vada premjerministrs.
Vietējās pašpārvaldes orgāni provincēs ir gubernatori un provinču padomes, kurās ietilpst gubernators un  3 locekļi, bet pilsētas un lauku mun icipijās - vēlēti mēri.
Tiesu sistēmā ietilpst Filipīnu Augstākā tiesa, apelācijas tiesas un 1.instances tiesas. Tiesnešus ieceļ prezidents.

Iedzīvotāji. Ap 46 000 000 (1976.g.), 100 000 000 (2017.g.).
80% katoļi, mazliet vairāk par 5% ir musulmaņi - valsts dienvidos, pārsvarā Mindanao salā, gadu desmitiem karo pret centrālo valdību.
Filipīnās dzīvo vairāk kā 90 tautas, kas pieder filipīniešu grupai.
      Agti. Cilts ar primitīvu dzīvesveidu.
      Bikoli. 3,2 miljoni (1978.g.), dzīvo Lusonas DA, arī Masbates, Katanduanesas un Buriasas salās.
      Ifugao. Galvaskausu mednieku cilts.
      Iloki. 12% iedz.
      Moro.
      Pampangani.
      Pangasinani.
      Tagali. 22% iedz.
      Visaji. 43% iedz. 1980.g.
Pilsētās dzīvo ķīnieši, amerikāņi, spāņi, angļi.

Valodas. Filipīnu salās runā austronēziešu saimes valodās. Filipīniešu valodu apakšgrupa indonēziešu valodu grupā. Galvenā oficiālā valoda ir taganloga, kas izplatīta valsts ziemeļos un tajā tomēr runā mazākums filipīniešu. Sebu salā ir vietējais dialekts. Angliski saprot ap 90% filipīniešu. 
rakstība ir visaju, tagalu, bikolu, pangasinanu un pampanganu valodām. X-XVII gs. tika lietots filipīniešu raksts - senindiešu raksta variants. Kopš XVIII gs. rakstības pamatā ir latīņu alfabēts.

Transports. Galvenais sabiedriskais transports Filipīnās ir džipnijs - tas ir džipiņš ar garu aizmuguri un diviem gariem sēdekļiem gar malām. Šīs mašīnas galvenokārt ir tās, kuras amerikāņi II Pasaules karā izmantoja kā militāro transportu. Skaisti izdekorēti. Vecie džipniji izraisa lielu gaisa piesārņojumu.

Vēsture.
Pirmvēsture. Vienā no tām Palavanas salas alām - Tabona alu kompleksā salas dienvidos - atrastas arī Filipīnās senākās Homo sapiens fosīlijas, kuru vecums noteikts 45 000 - 47 000 gadu. Tas nozīmē, ka mūsdienu tipa cilvēki šajā reģionā parādījās aptuveni tajā pašā laikā, kad Eiropā, ja ne ātrāk.
Arheoloģiski Filipīnu teritorija maz izpētīta. Senākie Filipīnu iedzīvotāji bija negroaustraloīdas izcelsmes aborigēni. II g.tk.pmē. tos pakļāva un asimilēja dienvidmongolīdi, kas ienāca no tagadējās Dienvidķīnas.
Filipīniešu folklorā saglabājies pašiem savs Plūdu stāsts.
I g.tk.pmē. notika plaša imigrācija no Indoķīnas, vēlāk no Indonēzijas.
XVI gs., kad Filipīnu salas sāka kolonizēt spāņi, lielākajā daļā tagadējo Filipīnu teritorijas pastāvēja pirmatnējā kopienas iekārta. Tikai dažos sultanātos - Manilā, Holo, pēc islāma pieņemšanas XIV-XV gs. bija izveidojušās agrā feodālisma valstis.
Atklāšana. Filipīnu arhipelāgu savā apkārtpasaules kuģojumā 1521.gadā atklāja F.Magelāna ekspedīcija. Pats Magelāns šeit Maktanas salā gāja bojā 27.aprīlī, kad mēģināja palīdzēt vietējam radžam Humabonam cīņā pret Maktanas salas iedzīvotājiem.
Pēc Magelāna tika sarīkotas vēl vairākas militāras ekspedīcijas, kas gan nebija sekmīgas. 1564.gadā uz turieni devās  spāņu ekspedīcija M.L. de Legaspi vadībā. 1565.gadā Sebu piestāja nākamā spāņu ekspedīcija, ko vadīja Miguels Legaspi, nodibināja Sebu pilsētu. Līdz 1572.gadam spāņi bija pakļāvuši gandrīz visu Filipīnu salu piekrasti. Filipīnu teritorijas dienvidu daļa tika pakļauta tikai XIX gs. beigās.
Filipīnas Spānijas varā (?-1898.g.). Spānija ieviesa Filipīnās tādu pašu koloniālu sistēmu, kāda pastāvēja tās Amerikas kolonijās. Vietējo cilšu aristokrātiju pārvērta par koloniālajiem ierēdņiem - kasikiem.
XVII gs. kolonijas politiskā un ekonomiskā pārvalde pakāpeniski nonāca katoļu mūku kongregāciju (dominikāņu, jezuītu, augustīniešu) rokās. Ārējie ekonomiskie sakari bija atļauti tikai ar Meksiku, Indiju un Ķīnu. Vienīgais veids, kā filipīnieši protestēja pret koloniālo jūgu un tradicionālās sociālās struktūras sagraušanu XVII-XVIII gs., bija stihiskas zemnieku sacelšanās - tās notika ar mesiānisma lozungiem. 
Septiņgadu karā (1756.-1763.g.) laikā Anglija mēģināja iekarot Filipīnas, Tas deva triecienu spāņu kolonizatoriem.
XVIII gs. beigās - XIX gs. sākumā Filipīnās radās manufaktūras. Pēc tam, kad tika likvidēti tirdzniecības ierobežojumi (tabakas monopols, aizliegums ārzemniekiem tirgoties Filipīnu ostās), paplašinājās tirdzniecības sakari ar Lielbritāniju, Franciju, ASV. Sāka veidoties nacionālā buržuāzija. 
XIX gs. 70.gados eiropiski izglītotās inteliģences pārstāvji H.Risals u.c. sāka propagandēt buržuāziski demokrātiskas idejas, prasīja veikt politiskas reformas un panākt filipīniešu vienlīdzību ar spāņiem - "Propagandas kustība." 
Filipīnu revolūcija (1896.-1898.g.). 1892.gadā tika nodibināta slepena revolucionāra organizācija "Katipunan" ar vadītāju A.Bonifasio un E.Aginaldo priekšgalā, kas sagatavoja un vadīja revolūciju. 1896.gada 23.augustā  organizācijas vadībā sākās sacelšanās pret Spānijas koloniālo kundzību - buržuāziski demokrātiskā t.s. Filipīnu revolūcija. 1897.gada 22.martā sacelšanās dalībnieki pasludināja Filipīnas par neatkarīgu republiku. Par prezidentu kļuva buržuāziski muižnieciskā  spārna līderis E.Aginaldo, "Katipunan" likvidēja.
1897.gada novembrī-decembrī republikas vadītāji piekāpās spāņu koloniālajai valdībai. Manilā 1897.gada 18.novembrī tika parakstīts Blaknabato līgums. Nosaukums cēlies no pilsētas nosaukuma, kurā atradās E.Aginaldo vadītā Filipīnu republikas revolucionārā valdība. Parakstot Biaknabatas līgumu, jaunā Filipīnu valdība saņēma kompensāciju 800 000 peso, apņēmās pārtraukt neatkarības cīņu un atstāt Filipīnas - emigrēt. Tomēr līgums netika pildīts.
Filipīnu kari (1898.-1902.g.). 1898.gada aprīlī notikumos iejaucās ASV un izvērtās Amerikāņu-spāņu karš. No trimdas atgriezās E.Aginaldo un 1898.gada 12.jūnijā Kavitē otro reizi tika pasludināta Filipīnu neatkarība.
Amerikāņu-spāņu kara rezultātā 1898.gadā abas karojošās valstis parakstīja miera līgumu: ASV no Spānijas ieguva Filipīnas, par tām samaksājot 20 miljonus dolāru. Filipīnas kļuva par pirmo neveiksmīgo amerikāņu pirkumu. Filipīnieši cerēja, ka amerikāņi tikai palīdzēs tiem atbrīvoties no Spānijas koloniālisma un nepavisam nebija gatavi kļūt par ASV koloniju.
1899.gadā filipīnieši atsāka nacionālās atbrīvošanās cīņu. Amerikāņi 1899.gadā sāka karu pret filipīniešiem. Filipīnās sākās pret amerikāņiem vērsts karš, kurā ASV iztērēja 600 miljonus dolāru - t.i. 30 reizes vairāk kā samaksāja Spānijai. 1901.gada 23.martā Filipīnas kapitulēja un kļuva par ASV koloniju. Oficiāli karš beidzās tikai 1902.gadā, lai gan filipīnieši amerikāniem turpināja uzbrukt līdz pat 1913.gadam.
Filipīnas amerikāņu varā (1902.-). Kara rezultātā Filipīnas kļuva par ASV koloniju.
Amerikāņi ieviesa Filipīnās progresīvāku koloniālo sistēmu, pieļāva ierobežotu filipīniešu pašnoteikšanos.
1907.gadā tika nodibināta buržuāziski muižnieciskā Nacionālistu partija (likvidēta 1972.g.), kas apvienoja agrākos nacionālās atbrīvošanās kustības cīnītājus, tā turpināja cīņu ar legāliem līdzekļiem. Likumdošanas asamblejas vēlēšanās 1907.gadā Nacionālistu partija uzvarēja.
1913.gadā Nacionālistu partijas vadībā tika nodibināta pirmā vispārējā nacionālā strādnieku arodbiedrība - Strādnieku kongress.
Filipīnas I Pasaules kara laikā (1914.-1918.g.). 
Pēc I Pasaules kara attīstījās rūpniecība, izveidojās strādniecība. Krievu Oktobra apvērsuma ietekmē Filipīnās izplatījās komunistiskas idejas.
1924.gadā K.Evanhelistas un A.Oras vadībā tika nodibināta pirmā marksistiskā partija - Strādnieku partija. Strādnieku kustības priekšgalā atradās galvenokārt reformisti. 1920., 1924., 1928.gados notika streiki.
1929.gadā marksistu vadībā tika nodibināta arodbiedrība - Proletāriešu savienība.
Zemnieku kustība saglabāja galvenokārt tradicionālās formas - stihiski dumpji un sacelšanās ar mesiānisma lozungiem.
1930.gadā pēc Strādnieku partijas iniciatīvas tika nodibināta Filipīnu komunistiskā partija.
1934.gadā ASV kongress pieņēma Taidinga-Makdafija likumu par autonomijas piešķiršanu Filipīnām.
1935.gadā par pirmo Filipīnu prezidentu un valdības galvu kļuva Nacionālistu partijas līderis M.L.Kesons. 1935.gadā tika pieņemta ASV prezidenta apstiprinātā Filipīnu konstitūcija, kas pastiprināja demokrātiskās brīvības, bet tomēr nesniedza tiesības bez ASV piekrišanas slēgt līgumus ar citām valstīm, Filipīnu valdības likumus ASV prezidents varēja anulēt.
II Pasaules karā (1939.-1945.g.). Kara laikā Filipīnas okupēja japāņu karaspēks.Lielāko filipīniešu pretošanās organizāciju "Hukbalahap" (dibināta 1942.g.), kas sastāvēja no zemniekiem, vadīja FKP.
1944.gada oktobrī Filipīnās izcēlās amerikāņu karaspēks. Pie Samāras salas 1944.gada 25.oktobrī jūras kaujā japāņi nogremdēja amerikāņu mīnu kuģi USS Samuel B.Roberts (DE 413) un kuģi USS Johnston.   2021.gadā 6469 m dziļumā  zemūdens pētnieks Viktors Veskovs ar aparātu Limiting Factor  uzgāja kuģi USS Johnston. 2022.gada jūnijā tas pats V.Veskovs 6895 m dziļumā uzgāja arī USS Samuel B.Roberts, kas patlaban ir visdziļāk uzietais grimušais kuģis. Uz tā palikuši 40 mm lielgabalu lādiņi un dziļumbumbas.
Japāņus no Filipīnām padzina amerikāņi kopā ar filipīniešu partizāņiem 1945.gada februārī.
Tikai 1974.gada martā padevās Japānas impērijas armijas virsnieks Hiro Onoda.
Kopš 1945.gada ANO locekle.
1946.gada 4.jūlijā tika proklamēta Filipīnu neatkarība. Par prezidentu kļuva muižnieku un kapitālistu bloka līderis M.Rohass.
1946.-1947.gados Filipīnu valdība noslēdza ar ASV nevienlīdzīgus ekonomiskos un militāros līgumus, kas ierobežoja Filipīnu politisko un ekonomisko patstāvību un mēģināja atbruņot tautas armiju "Hukbalahap," taču tas izraisīja masu pretošanos. FKP mēģināja vienoties ar valdību un novērst pilsoņu karu, taču sarunām nebija panākumu.
1948.gadā sākās zemnieku sacelšanās FKP vadībā. 1953.gadā valdība sakāva zemnieku vienības. Tika aizliegtas FKP, zemnieku organizācijas, to vadītāji apcietināti.
Līdz 1972.gadam kapitālisma attīstībā Filipīnas orientējās uz ASV.
Filipīnas piedalījās ASV intervencē Korejā (1950.-1953.g.) un Vjetnamā (1966.g.).
1954.gadā iesaistījās SEATO blokā.
Kopš 1966.gada Āzijas un Klusā okeāna padomes locekle.
Kopš 1967.gada ASEAN locekle.
Pēc valsts apvērsuma 1972.gada 23.septembrī prezidents F.Markoss atlaida parlamentu, aizliedza politiskās partijas un pasludināja ārkārtējo stāvokli.
1973.gadā tika pieņemta jauna Filipīnu konstitūcija. Markosa valdība īstenoja atsevišķus pasākumus, lai nostiprinātu nacionālo buržuāziju, vājinātu muižnieciskās oligarhijas pozīcijas, nodrošinātu neatkarīgu ārpolitisko kursu.
1974.gadā tika amnestēti komunisti.
1980.gadā amerikāņu kapitālieguldījumi Filipīnās sasniedza 2-4 miljardus ASV dolāru.
1981.gada janvārī tika atcelts likums par ārkārtējo stāvokli.
 

Dzelteno lentīšu sacelšanās (1986.g.).
2013.gadā Filipīnās viesuļvētrā Haiyan gāja bojā vairāk kā 7300 cilvēku.
Prezidenta Rodrigo Dutertes valdīšana (2016.-patlaban). Nāk no Filipīnās pazīstamas politiķu dinastijas - viņa tŗvs ieņēmis pilsētas mēra un provinces gubernatora amatu, bet tēva brālis un brālēns savulaik vadījuši valsts otro lielāko pilsētu Sebu. Ieguvis jurista izglītību, 1986.gadā tika apstiprināts par Filipīnu trešās lielākās pilsētas Davao vicemēru, bet 1988.gadā kļuva par mēru. Šai amatā Duterte ar pārtraukumiem nostrādāja 22 gadus. Ticis ievēlēts Filipīnu parlamentā.
Nākamais prezidents ieguva slavu ar nežēlīgajām noziedzības, korupcijas un bruņoto nemiernieku apkarošanas metodēm. Viņa valdīšanas laikā Davao kļuva par vienu no drošākajām pilsētām valstī.
Kļuvi par valsts prezidentu un nācis pie varas 2016.gada jūnijā, tad arī uzsācis asiņainu cīņu pret narkodīleriem. Jūlijā prezidentam uzticējās 91% filipīniešu.
Karš pret islāmistiem. Tie dzīvo valsts dienvidos, galvenokārt Mindanao salā, un jau desmitiem gadu karo pret centrālo valdību.
2017.gada 23.maijā apmēram 500 islāmisti pārņēma savā kontrolē Maravi pilsētu un sīvi cīnījās ar valdības armiju. Islāmistu grupējums Abu Sayyaf ar līderi Isnilonu Hapilonu, kas apvienojis 14 atsevišķus grupējumus.
2018.gada septembrī taifūns Manghut paņēma 134 iedzīvotāju dzīvības (ne visas tās bija Filipīnās), vēja ātrumam sasniedzot pat 70 metrus sekundē. Tas bija visintensīvākais taifūns Āzijas reģionā kopš 2013.gada.

Daba. 11 lielākās salas aizņem 96% teritorijas.
Krasta līnija ap 18 000 km, stipri izrobota. Ap daudzām salām koraļu rifi. 3/4 teritorijas aizņem kalni, augstienes un plato. Kalnu grēdas galvenokārt meridionāla virziena, garums 200-250 km, vidējais augstums 1500-2000 m. Augstākā virsotne Apo vulkāns (2965 m) Mindanao salā. Lusonas salas dienvidu daļā atrodas lielākais Filipīnu salu aktīvā vulkānisma rajons, darbīgi vulkāni - Tāls, Banahao, Bulusans, Maions. Biežas zemestrīces. Līdzenumi nelieli, tos veido galvenokārt piekrastes zemienes platumā 10-15 km un starpkalnu ieplakas gar upju vidustecēm un lejtecēm.
Izplatītas laterītaugsnes - tropu kalnu sarkanzemes, kā arī dzeltenzemes, upju ielejās aluviālās augsnes.
Ļoti bagāta flora - ap 10 000 augu sugu, no tām ap 4000 ir endēmiskas. meži, galvenokārt mitrie mūžzaļie - 42% teritorijas. Jūras līču piekrastēs un upju grīvās mangrovju meži un krūmāji. Indomalajas zooģeogrāfiskā apgabala fauna.
21 nacionālais parks (1969.g.).

Klimats. Tropiskais un subekvatoriālais musonu klimats. Visu gadu temperatūra 24-28oC. Nokrišņi 1000-2000 mm/gadā, kalnu pretvēja nogāzēs 3500-4500 mm. Vasarā un rudens sākumā taifūni (vidēji ap 20 gadā).

Hidroloģija. Upes īsas, ūdenīgas. Lielākās upes: Mindanao, Agudanas (Mindanao salā), Pampanga, Kagajana (Lusonas salā). Maz ezeru, lielākie ir Baja (lagūnas ezers), Tāla un Lanao ezers.

Aplūkojamie objekti. Planētas skaistākās rīsu terases, vulkāni, bagātīga zemūdens valstība.

      Manila. Filipīnu galvaspilsēta. 

Sagada.
      Sagadas savdabīgie apbedījumi un iekārtie zārki. Klintīs iekārti zārki, tāds paradums ir pavisam nedaudz pasaules vietās, obligāti jāņem gids. Pusstundas gājienā, skats interesants. Senie ticējumi nav ļāvuši cilvēkus glbāt zemē, labi bija arī būt tuvāk dieviem - respektīvi, atrasties augstāk. Jo augstāk novietoja zārkus (klinšu nišās, iekāra virvēs), jo labāk varēja izvairīties no dzīvniekiem. Zārki ir nelieli, pie tiem veci krāsli - arī daļa no seniem ticējumiem. Mirušais no sākuma ticis apsēdināts un piesiets pie krēsla. Mazliet līķi pakvēpināja un gaidīja. Kad līķis bija sastindzis, tad to atsēja no krēsla un lika zārkā. Ja nepietika vietas, tad līķa kauli tika mazliet salauzīti. Tādēļ zārki no vecākiem laikiem izskatās mazi. Mūsdienās tā glabā reti. Zārki dažādās krāsās. 
Sumaguinga ala. 
Kordiljeru kalni.
Batad amfiteātra pasaulē skaistākās rīsu terases.

Tāla vulkāns. Atrodas apmēram 66 km no Manilas. Vulkānā atrodas krātera ezers, ezerā mazāks vulkāns, bet tajā izvietojies cits ezers. Tāla vulkāna sala ir ļoti īpatnēja vieta. Tāla ezers atrodas Filipīnās un ir valsts trešais lielākais un visvairāk fotografētais ezers. Tas tādēļ, ka ezera vidū atrodas Tāla vulkāns, kura krāterī izveidojies sālsskābes ezers. Kādreiz šeit bijuši trīs krātera ezeri – katrs savā krāsā: sarkans, dzeltens, zaļš. Tie izzuda 1911.gadā pēc pamatīga vulkāna izvirduma, tāpēc līdz mūsdienām saglabājies tikai viens liels krātera ezers. Lai vai kā, īpašu šo vietu padara sekojošais – Tāla ezerā atrodas sala, uz kuras ir ezers, kurā ir sala.  

Apslēptās ielejas karstie avoti. Īsts Ēdenes dārzs, kas izvietojas apdzisuša vulkāna krāterī, ko pārņēmis tropu mežs un ūdenskritumi.
Šokolādes kalni. Atgādina gigantisku trifeļu konfekšu lauku.
Tarsieru pērtiķīšu vērošana. Pasaulē mazākie pērtiķīši. Sastopami tikai Filipīnās, un kļuvuši par vienu no valsts simboliem.
Rīsu terases.

Maktanas sala.
Piemineklis virsaitim Lapulapam (Lapu Lapu), kas nogalināja Magelānu.

Lusonas sala. Lielākā Filipīnu arhipelāga sala.
Banavas lauksaimniecības komplekss. 

Mindanao sala. Otra lielākā Filipīnu arhipelāga sala (aiz Lusonas), galvenais musulmaņu pretestības centrs.

Puntod sala. Lidzīga Maldīvām.
Panglao sala. Bounty tipa pludmales.
      Hinagdananas alas. Zemūdens ezeriņš, var peldēties. Privāta štelle, jāmaksā 50 naudiņas par ieeju un vēl 15, ja peldēsieties.

Lobokas upe. Labs izbrauciens ar kuģīti.

Sebu sala. Pirmā spāņu apmešanās vieta un vecākā pilsēta Filipīnās. Te ir Magelāna uzstādītais krusts, pie kura kristīts pirmais filipīnietis.
      Sebu pilsēta. Nosaukums no sebuānu valodas vārda sibu ("tirdzniecība"). Sebu pilsēta ir pabriesmīga. Pirmā Filipīnu pilsēta, kādu laiku bija arī galvaspilsēta. Pirmais eiropietis šeit bija Magelāns, kas piestāja salā 1521.gadā. Tobrīd te bija vietējas nozīmes monarhija ar malajiešu un tamilu pēctečiem. Galvenais šeit bija radža Humablons, kurš kopā ar sievu pieņēma kristīgo ticību - 14.aprīlī tam par godu Sebu tika uzsliets krusts (mūsdienās tā kopija ir galvenais apskates objekts Sebu). Magelāns šeit gāja bojā 27.aprīlī palīdzot Humablonam cīņā pret Makatanas salas iedzīvotājiem. 1565.gadā eiropieši pirmo reizi nostiprinājās Filipīnās, nodibināja Sebu pilsētu (tā gan jau pastāvēja iepriekš). Spāņu laikā pilsētā nodibināja universitāti.
      Sv.Bērna baznīca. Basilica Minor del Santo Nino. Sebu, vecākā no visām Filipīnu katoļu baznīcām. Kad Magelāns ieradās Sebu salā 1521.gadā un uzslēja krustu, tam līdzi esot bijusi arī Jēzus bērna statuete. To viņš uzdāvinājis kristītajam salas monarham Humabonam. Pēc Magelāna nāves spāņi devās prom no salas, bet 1565.gadā Sebu piestāja nākamā spāņu ekspedīcija, ko vadīja Miguels Legaspi. Viņš konfliktēja ar vietējiem un ar lielgabaliem sašāva un nodedzināja viņu ciemu. Bradājot pa ciema krāsmatām, spāņi uzgāja kasti ar šo Jēzus bērna statueti. Spāņi to uztvēra kā Dieva sūtītu zīmi un sai vietā nodibināja klosteri. Pāris gadu vēlāk šeit uzcelta pirmā koka baznīca. Tā gājusi bojā, neveiksmīgi celta nākamā. 1740.gadā tika uzcelta mūsdienās aplūkojamā baznīca. Katru gadu janvārī norisinās 3 dienu ceremonija/procesija, kurā tiek atrādīta Jēzus statujas kopija. Tā īpašā ceremonijā tiek vesta uz baznīcu, ticīgajiem tie ir lieli svētki. Šo skulptūru par svētu esot atzinis pāvests Jānis Pāvils II.
      Magelāna krusts. Sv.Bērna baznīcas otrā pusē atrodas Magelāna krusts. Tas ievietots nelielā paviljonā ar skaistām griestu dekorācijām.
      Sanpedro forts. To sāka celt uzreiz pēc M.Legaspi ekspedīcijas ierašanās. Tagadējais forts ticis pabeigts apmēram vienā laikā ar Sv.Bērna katedrāli. Apmēram 6 m augstas sienas, 2,5 m biezas. Fortā bijuši izvietoti 14 dižgabali, daļa no tiem vēl redzama arī patlaban. Ieeja par neielu samaksu, iekšā dārzs, izstāde.

Boholas sala.
     Tegbilarna. Osta. Piemineklis asinssajaukšanai - kad te 1565.gadā ieradās M.Legaspi konkistadori, viņus sagaidīja draudzigi vietējie. Vadonis Datu Sikatuna piedāvāja noslēgt mieru un draudzību. Lai to stiprinātu, abi iegrieza rokā un sajauca asinis. Šim notikumam par godu izveidota šī skulptūra.
      Baklajonas baznīca. Baclayon. 
      Šokolādes kalni. Uz pašu augstāko virsotni jākāpj 202 pakāpieni. Tā kalni iesaukti tieši dēļ to virsotnēm. Kalni izvietoti apmēram 50 kvkm teritorijā, kopā esot saskaitīti 1776 tādi kalni. Konusveidīgi, izvietojušies nedaudz atstatus viens no otra. Vidējais augstums ap 40 m, daži esot augstāki par 100 m. Galvenais tūrisma objekts salā. Viena no leģendām - kāds milzis apraudājis savu mīļoto un katras asaras vietā izveidojies šāds kalns.
      Tarsīru rezervāts. Mazākais primāts pasaulē, ar milzīgām acīm. Pagriež galvu par 180 grādiem. Ejot pa taku var redzēt, kā čuč tarsīri, apķērušies ap zariem.
      Kuruīzs pa Lobokas upi.

Palavana sala. 
Hondas līcis. Tajā ir Čūskas un Pandanas salas.

Sv.Pāvila pazemes upe. (St.Paul Subterraneum River) Garākā zināmā pazemes upe pasaulē. Paslēpusies gleznainā apvidū, džungļu un kaļķakmens klinšu ielenkumā.

Bacuit arhipelāgs. Neskaitāmas kaļķakmens klintis.
El Nido kūrorts. 

Teritoriālie strīdi ar Ķīnu. Par salām Dienvidķīnas jūrā - Spratlija salas un Skārboras sēklis. Filipīnas 2003.gadā ieniedza pretenziju Hāgas tiesā - starptautiskajā tribunālā, kas 2016.gadā nosprieda, ka Ķīnai nekādu tiesību uz salām nav. Ķīna tribunāla spriedumu neatzīst.