Aliens

Fergānas ieleja, novads

Vēsturisks novads un auglīga starpkalnu ieplaka Vidusāzijā starp Pamira un Tjaņšaņa kalniem, patlaban politiski sadalīta starp Uzbekiju (Fergānas apgabals), Kirgīziju un Tadžikiju.

Platība - 22 000 kvkm.
Garums - apmēram 300 km.
Platums - līdz 170 km.
Lielākā pilsēta - Fergāna, pārējās - Ļeņinabada, Kokanda, Andižana, Namangana, Oša.

Ģeogrāfija. Ziemeļos un ZR to ietver Čatkalas un Kuramas grēdas, ZA - Fergānas grēda, dienvidos - Alaja un Turkestānas grēdas. Hodžentas vārti savieno Fergānas ieleju ar Bada stepi.

Iedzīvotāji. Ieeja ir pārapdzīvota - te dzīvo tikai 8 miljoni Uzbekijas iedzīvotāju vien.

Vēsture. Viena no senākajam nometnieku zemkopības, kokvilnas audzēšanas rajoniem.
VIII gs. to iekaroja arābi.
Zīda ceļa laikos pēc ķīniešu aprakstiem te bijusi brīnišķīga oāze ar vairāk nekā 70 ciemiem un pilsētām.
1573.gadā sava uzplaukuma laikā Fergānu iekaroja Buhāras haniste. 
XVIII gs. 2.pusē atdalījās no Buhāras hanistes, kļuva par Kokandas hanistes pamatteritoriju - ieleja lielā mērā nodrošināja tās pārticību.
Cariskās Krievijas laikā tāpat te saimniecība ritēja intensīvi. Tika veicināts iedzīvotāju pieplūdums, zemi bez maksas dalīja visiem, kas vēlējās to apstrādāt.
1868.-1867.gados krievu ceļotājs A.Fedčenko pētīja Hisaras-Altaja kalnu sistēmu uz ziemeļiem no Fergānas ielejas, sastādīja pirmo Hisaras-Alaja kalnu sistēmas orogrāfisko shēmu. 
1876.gadā Fergānas novads tika pievienots Krievijas impērijai.
1922.gadā par Fergānas apgabala karaspēka komandieri tika nozīmēts sarkanlatvietis Heinrihs Eihe.
Staļins absurdi novilka "padomju republiku" robežas ielejā, tā iedēstīdams še bumbu ar laika degli. Bez tam uz šejieni vēl deportēja citas un svešas tautas - Meshetijas turkus, čečenus, vāciešus u.c. Plus vēl krievu invāzija. Bābele... Tā Fergānas ieleja tika padarīta par pārapdzīvotu.
Sabrūkot PSRS, ielejā izraisījās asiņaini nemieri. Caur šejieni iet arī narkotiku tranzīts.

Ģeoloģija. Reljefs - terasveida nolaidenums. DA daļu no pārējās ielejas teritorijas atdala adiru josla, ZR gar Sirdarju stiepjas zemas kalnu grēdas.
Ielejā biezs nogulumu slānis. Izrakteņi: nafta, akmeņogles, dzelzs, vara, polimetālu un dzīvsudraba rūdas, sērs, akmeņsāls.
Fergānas ielejas perifērijā raksturīga adīru ainavas. 

Klimats. Kontinentāls klimats.
Vidējā temperatūra janvārī no -2oC līdz -3oC, jūlijā 24-27oC.
Nokrišņi 100-120 mm gadā, austreņos - līdz 500 mm.

Hidroloģija. Lielākā upe ir Sirdarja, kuru izmanto apūdeņošanai. 
Ziemeļu, Dienvidu un Lielais Fergānas kanāls, Kairakumas ūdenskrātuve.

Daba. Lauksaimnieciski visauglīgākā vieta Vidusāzijā, jo ienākas vairākas ražas gadā, tajā notiek intensīva lauksaimniecība. Fergānas ieleja ir ievērojama kokvilnas audzēšanas, zīdkoku un vīnkoku audzēšanas rajons. Te aug aprikozes, kokvilna, arbūzi, vīnogas, kartupeļi, kvieši u.c.
Tuksnešainajos līdzenumos un adīros - ganības, bogārā zemkopība (graudaugi).
Fergānas un Čatkalas grēdu nogāzēs meži.

Aplūkojamie objekti.
      Dalverzīnas apmetne. Ielejas austreņu daļā.
      Ali kaps Fergānas ielejā. Kalīfs Alī (656.-661.g.) nekad nav bijis šeit.

Saites.
Fergānas alas Atnācēja zīmējums.