Eseksa, Eseksas grāfiste
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 20 maijs 2025 18:31
- Autors Redaktors
Eseksa.
Vēsture. Pats senākais šobrīd zināmais koka šķēps ir atrasts 1911.gadā pie Klektonas – piekrastes pilsētas Eseksā, Anglijā. Atradums (no 387 mm garā šķēpa pēc atrašanas nolūzušais 32 mm gals) ir izstādīts Londonas Dabas vēstures muzejā un datēts ar aptuveni 400 000 gadu senatni. Arheoloģiskās rekonstrukcijas pētījumā noteikts, ka šķēps izgatavots, koka stumbru skrāpējot ar izliektu krama rīku.
Emīlija-Romanja, Itālijas novads
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 02 Jūlijs 2024 08:37
- Autors Redaktors
Novads Itālijas ziemeļos.
Geogrāfija. Starp Po upi ziemeļos un apenīnu nogāzēm dienvidos.
Administratīvais centrs - Boloņa.
Aplūkojamie objekti.
Boloņa. Provinces administratīvais centrs.
Ferāra. Ferrara. Pilsēta Po upes lejteces ielejā, provices centrs. 155 200 iedz. (1976.g.).
Vēsture. Pirmo reizi minēta VIII gs. VIII gs. otrajā pusē līdz pat X gs. beigām, 1598.-1796.gados un 1815.-1860.gados ietilpa Pāvesta apgabalā. XII-XIII gs. bija nozīmīgs tirdzniecības centrs. 1471.-1598.gados tāda paša nosaukuma hercogistes galvaspilsēta. XV-XVI gs. bija ievērojams renesanses kultūras centrs. XV gs. 2.pusē hercogu d"Estu valdīšanass laikā te uzplauka Ferāras glezniecības skola. 1796.-1814.gadā atradās Francijas okupācijā 1860.gadā pievienota Sardīnijas, bet 1861.gadā - Itālijas karalistei.
Ferāras ziemeļu daļa apbūvēta galvenokārt XV-XVI gs. pēc arhitekta B.Roseti regulārā plānojuma.
1391.gadā dibināta universitāte.
Nacionālā mākslas galerija.
Arheoloģijas un pilsētas muzejs.
Katedrāle. Sākta celt ap 1135.gadu. Romānika.
Palazzo della Ragione. 1326.g., pils, gotika.
Palazzo Schifanoia. Sākta celt 1385.gadā, pils. B.Roseti u.c. arhitekti. Renesanse.
D'Estes pils. Sākta celt 1385.gadā.
Palazzo die Diamanti. Sākta celt ap 1492.gadu, pils. Arhitekts B.Roseti, renesanse.
Saites.
Itālija.
Ezeru nogulumi
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 25 Janvāris 2024 10:47
- Autors Redaktors
Viens no kontinentālo nogulumu tipiem.
Tiem raksturīgas arī jūras nogulumu īpatnības - laba materiālu šķirošanās, horizontālais slāņojums. Arīdajā klimatā (sāļezeros) veidojas dabiskas sodas, mirabilīta, halīta u.c. hemogēnie nogulumi.
Humīdajā klimatā (saldūdens ezeros) veidojas terigēnie (smilts, māla) nogulumi, bet mērenajā joslā izplatīti arī sapropeļu, ezerkaļķu, kā arī vietumis diatomītu nogulumi un dzelzs rūdas.
Latvijā izplatīti holocēna sapropeļu un ezerkaļķu nogulumi, kā arī leduslaikmeta beiguposma pieledāja ezeru slokšņu māli (limnoglaciālie nogulumi).
Saites.
Ezeri.
Ežezers
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 25 Janvāris 2024 20:07
- Autors Redaktors
Ezers Latvijā, Latgales augstienē 169,4 m vjl.
Iztek Narūta, kas ietek Dagdas ezerā. Ežezers ir līčainākais un salām bagātākais ezers Latvijā - 69 salas ar 0,75 kvkm platību. Salās aug liepas, ozoli, oši, bērzi. Ežezera salas un Piloru ozolu audze (19,6 ha) ziemeļu krastā - dabas aizsardzības objekti. Austreņu krastā tūristu bāze.
Saites.
Ezeri.
Etošpana rezervāts
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 14 Janvāris 2024 21:30
- Autors Redaktors
Etosha Pan.
Rezervāts Dienvidāfrikā, Namībijas ziemeļu daļā.
Platība - 67 000 kvkm.
Dibināts 1958.g.
Apraksts. Viens no labākajiem Āfrikas rezervātiem. Var vērot Āfrikas "lielo piecinieku."
Vidusdaļā Etošas solončaks, kas atsevišķos gados pēc spēcīgām lietusgāzēm kļūst par sāļezeru - platība vairāk kā 3400 kvkm.
Saudzējamas smilšu tuksneša ainavas, dzeloņainu krūmu audzes, graudzāļu līdzenumi, mopānu meži.
No dzīvniekiem - tumšais degunradzis, kalnu zebras Hartmaņa pasuga (pasaules Sarkanajā grāmatā), kanna, svītrainais gnu, lielā kudu, Āfrikas strauss.
Saites.
Namībija.
Dabas parki.
