Dienviddakota, ASV pavalsts
- Detaļas
- Publicēts 04 Novembris 2016
- Autors Redaktors
South Dakota.
ASV pavalsts valsts vidusdaļā, iestājusies federācijā 1889.gadā.
Platība - 199 500 kvkm.
Iedzīvotāji. 683 000 (1975.g.), pilsētās dzīvo 45%.
Indiāņi: siu indiāņi - no mūsdienās esošajiem 70 000 asiniboinu, dakotu, osedžu, apsaroku u.c., daļa dzīvo Nebraskā. Rezervātos dzīvo dakoti.
Administratīvais centrs - Pīra.
Lielākā pilsēta - Sūfolsa.
Ģeogrāfija. Austreņu daļā Centrālie līdzenumi, rieteņos - Misūrijas plato, DR - Blekhilsi (Hārnija smaile 2207 m).
Dienviddakotu šķērso Misūrija un Džeimsa.
Klimats. Mēreni kontinentāls.
Nokrišņi 400-450 mm/gadā.
Saimniecība. Galvenā saimniecības nozare ir piena un gaļas lopkopība. 1970.gadā bija uzskaitīts 4 400 000 liellopu (177 000 slaucamās govis), 2 000 000 cūku, 1 100 000 aitu.
Audzē kviešus, auzas, miežus, kukurūzu, linus kā arī lopbarības zāli.
Iegūst zeltu (1/3 visas ASV zelta ieguves Hamsteikas atradnēs), berilija, volframa, urāna rūdas, naftu.
Pārtikas rūpniecība - gaļas produkcija, milti, sviests, siers.
Aplūkojamie objekti.
Vindkeivas Nacionālais parks.
Indiāņu rezervācijas.
Džūela ala. Blekhilu kalnos.
Wall Drug Store. Amerikas viskičīgākais lielveikals - veidots Veco Rietumu stilā.
Badlandes Valsts dabas parks. Badlands. Tam grūti atrast otru līdzīgu vietu uz Zemes. Asociācijas ar Mēness virsmu raisa smilšakmens pauguru ainavas.
Rašmora kalns. Mt.Rushmore. Viena no ASV atpazīstamākajām pastkartēm - varenā klintī izkalti 4 amerikāņu prezidentu krūšutēli.
Kustera Valsts dabas parks. Custer State Park. Granīta klinšu kolonnas, slavenā Needle Eye klints, bagāta dzīvnieku valsts un otrs lielākais bizoņu bars ASV.
Saites.
Amerikas Savienotās valstis.
