Dabas pieminekļi
- Detaļas
- Publicēts 11 Jūlijs 2025
- Autors Redaktors
Atsevišķi izcili un reti sastopami aizsargājami dabas veidojami vai nelielas teritorijas, kam ir zinātniska, estētiska vai kultūrvēsturiska nozīme.
Vēsture. Terminu pirmais pielietoja vācu ģeogrāfs A.Humbolts 1819.gadā, nosaucot par dabas piemineklļiem izcilus, vecus kokus.
XIX gs. vidū par dabas pieminekļiem atzina arī zinātniski nozīmīgus ģeoloģiski ģeomorfoloģiskus objektus.
XIX gs. beigās un XX gs. sākumā ar šo terminu apzīmēja ļoti dažādus aizsargājamos dabas objektus un teritorijas.
Termins "dabas pieminekļi" joprojām tiek izmantots dažādās nozīmēs.
Dažādās valstīs noteikts dabas objekta platības limits, piemēram, Vācijā tas ir 5 ha.
Dabas pieminekļi Latvijā. Latvijā pirmais lēmums par dabas pieminekli pieņemts 1923.gadā, tajā minētis visi valsts aizsardzībā esošie dabas objekti - arī retie augi un dzīvnieki.
LPSR MP pirmo dabas pieminekļu sarakstu apstiprināja 1952.gadā, papildināja 1957.gadā.
Saskaņā ar Latvijas PSR MP 1977.gada 15.aprīļa lēmumu par dabas pieminekļiem atzīti 1395 dižkoki, reti un īpatnēji koki. Īpašu grupu veido kultūrvēsturiskie dabas pieminekļi, kuru raīšanā aktīvi piedalījies cilvēks: 173 senie lauku parki un dendroloģiskie stādījumi 2107 ha apmērā un 8 dzirnavu dīķi 135 ha apmērā.
Saites.
Daba.
