Aliens

Čardžovas rajons

Rajons Turkmēnijas austreņu daļā.

Ģeogrāfija. Atrodas Amudarjas vidusteces krastos. Reljefs līdzens, lielākā daļa teritorijas ir Karakuma tuksnesis. Amudarjas labajā krastā - Sundukli smiltāji; DR - Karabila augstienes ziemeļu mala; DA - Kugitangtava grēda (lielakais augstums - 3139 m).

Iedzīvotāji. Turkmēņi - 72,3%, uzbeki 10,9%, krievi 10,6%, tatāri 2%, kazahi 1,1% (1979.g.).

Izrakteņi. Dabasgāze, polimetālu rūda, kālija sāļi, sērs, vārāmā sāls, dabiskie būvmateriāli.

Hidroloģija. Lielākā upe - Amudarja, apgabala robežās 810 km, izmanto apūdeņošanai. Apgabala dienvidu daļu šķērso Karakuma kanāls - apgabalā ap 200 km. Arī Bosagas-Kerku un Krabekaulas kanāli.

Klimats. Krasi kontinentāls. Vidējā temperatūra janvārī no -4oC līdz 2oC; jūlijā 29,5oC.
Nokrišņi priekškalnēs 200 mm gadā, tuksnešos 100 mm. Sausvēji.
Veģetācijas periods 203-235 dienas.

Daba. Tuksneša pelēkzemes, solončaki, takiri. Amudarjas ielejā pelēkzemju pļavu augsnes, alūvijs. Tuksnesis un sausās stepes. Amudarjas ielejā tugaji, kalnos kadiķāji (arčāji).

Aplūkojamie objekti.
      Čardžova. Apgabala centrs, piestātne Amudarjas krastā, lidosta. Dibināta 1886.gadā. Līdz 1937.gadam - Novijčardžuja. Iedzīvotāji - 51 000 (1939.g.), 66 000 (1959.g.), 143 000 (1980.g.), 146 000 (1981.g.). Vēstures un novadpētniecības muzejs. Čardžovā (Turkmēnija) bija izplatīti svētceļojumi uz vietām, kas pasludinātas par "Ali pēdām," tomēr vēsturiskais Ali nekad nav bijis Turkmēnijā.
      Repetekas rezervāts.
      Kerki. Pilsēta.

Saites.
Turkmēnija.