Čuvašija
- Detaļas
- Publicēts 27 Marts 2021
- Autors Redaktors
Čuvašu apdzīvota administratīva teorija Krievijas impērijas sastāvā.
Administratīvais centrs - Čeboksāri.
Platība - 18 300 kvkm.
Administratīvais iedalījums - 21 rajons, 9 pilsētas, 7 pilsētciemi.
Ģeogrāfija. Atrodas Krievijas Eiropas daļā, Volgas vidusteces apvidū.
Reljefs līdzens - Austrumeiropas līdzenuma austreņu daļa. Volgas labajā krastā iestiepjas Pievolgas augstienes ziemeļu daļa augstumā līdz 266 m, t.s. Čuvašijas gravu plato (175-227 m), kreisajā krastā ir zems līdzenums.
Iedzīvotāji. 1 310 000 iedz. (1981.g.).
Čuvaši - 68,4%, krievi - 26%, tatāri - 2,9%, mordvieši - 1,6%.
Lielākās pilsētas - Čeboksāri (339 800 iedz., 1981.g.), Novočeboksāri (92 800 iedz.), Alatira, Kanaša, Šumerļa, Marinskijposada, Civiļska, Jadrina.
Vēsture. Čuvašijas teritorijā senākie ir vidējā paleolīta arheoloģiskie pieminekļi.
Neolīta beigās tur apmetās so mugru ciltis.
Bronzas laikmeta sākumā III g.tk.pmē. no Dr ienāca Fatjanovas kultūras ciltis.
II g.tk. 2.pusē pmē. Čuvašijā atradās Abāšinas kultūra, kurai raksturīga augsti attīstīta vara metalurģija. Pirmie tās atradumi uzkalniņu kapulaukos uzieti 1925.gadā Abāševas ciemā,
X gs. un vēlāk Čuvašijas teritorija ietilpa Volgas-Kamas Bulgārijas valstī, ko XIII gs. 30.gados iekaroja mongoļi.
No 1241.gada Čuvašijas teritorija ietilpa Zelta Ordā. Tai sairstot XV gs. sākumā nodibinājās Kazaņas haniste.
1551.gadā čuvaši brīvprātīgi iekļāvās (vai tas nav krievu vēstures traktējums?) Maskavas valstī.
1552.gadā čuvaši palīdzēja krievu karaspēkam ieņemt Kazaņu.
Čuvašu zemnieki piedalījās zemnieku karos - S.Razina vadībā (1670.-1671.g.), J.Pugačova vadībā (1773.-1775.g.) un nemieros XIX gs.
XIX gs. beigās paātrinājās kapitālistiskā attīstība.
1902.-1904.gados radās pirmie marksistiskie pulciņi Alatirā, Civiļskā, Čeboksāros, Jadrinā.
1905.-1907.gadu revolūcijas laikā notika strādnieku streiki un zemnieku nemieri.
1917.g.novembrī-1918.g.martā visā Čuvašijā nodibināja lielinieku režīmu.
ar VCIK un KPFSR TKP dekrētu 1920.gada 24.jūnijā izveidoja Čuvašu autonomo apgabalu.
1925.gada 21.aprīlī nodibināja Čuvašijas Autonomā padomju sociālistiskā republika (ČAPSR).
Padomju laikā tika īstenota industrializācija, lauksaimniecības kolektivizācija, kultūras revolūcija ar čuvašu asimilāciju krievos.
1978.gada 31.maijā pieņemta konstitūcija.
Klimats. Mēreni kontinentāls klimats. Vidējā temperatūrā janvārī -12,7oC, jūlijā 19,3oC. Nokrišņi 450-500 mm gadā.
Daba. Veģetācijas periods 180 dienu.
Velēnu podzolētās un mežu pelēkās augsnes - izplatītas 70% teritorijā, galvenokārt ziemeļu daļā un ūdensšķirtnēs, izskalotās melnzemes augsnes 20%.
Čuvašija ietilpst mežu un mežastepes zonā. Meži aizņem 32% teritorijas, galvenokārt Suras augšteces apvidū un Volgas kreisajā krastā- priedes, egles, bērzi, ozoli, liepas.
Upju ielejās daudz apiņu.
Mežos mīt brīnie lāči, vilki, lapsas, lūši, āpši, jenotsuņi, ondatras, vāveres, aļņi, burunduki.
Hidroloģija. Lielākā upe - Volga, Čuvašijas teritorijā 127 km. Volgas pietekas - Sura, Civiļa, Aņiša. Palieņu un karsta ezeri - Šihazans, Sjutkuls, galvenokārt Volgas kreisajā krastā.
Ģeoloģija. Izrakteņi: degslānekļi, fosforīti, kūdra, dabiskie būvmateriāli. Minerālūdeņu avoti.
Saites.
Čuvaši.