Čusovaja
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 05 Jūlijs 2025 00:52
- Autors Redaktors
Upe Volgas baseinā, Kamas pieteka.
Atrodas galvenokārt Krievijas Jekaterineburgas un Permas apgabalos.
Garums - 592 km.
Baseins - 23 000 kvkm.
Gada notece - 7 kubkm.
Sākas Vidusurālu austreņu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē augšpus Permas. Vidustecē vietām kanjonveida ieleja (stāvkrasti), lejtecē līdzenuma upe.
Pietekas: Koiva, Usjva, Silva (ietek ūdenskrātuvē).
Ledus sega no novembra līdz aprīlim.
Izmanto Jekaterinburgas rūpnieciskā rajona ūdensapgādei. Kuģojama lejpus Čusovasjas pilsētai, pludināšana, tūrism,
Saites.
Upes.
Čuna
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 21 Jūnijs 2025 13:29
- Autors Redaktors
Augštecē - Uda.
Tasajevas satekupe Angāras baseinā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā.
Garums - 1263 km.
Baseins - 56 800 kvkm.
Gada notece - 9,5 kubkm.
Sākas Austrumsajānos Udaas grēdā (augštecē dēvē par Udu), tek pa Vidussibīrijas plakankalni, krāčaina.
Jaukta ūdens pieplūde. Ledus sega no oktobra līdz maijam. Pludināšana. Krastā Ņižņeudinska.
Saites.
Upes.
Čukču pussala
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 15 Jūnijs 2025 10:49
- Autors Redaktors
Pussala Āzijas ZA daļā, Krievijas Magadānas apgabalā.
No Ziemeļamerikas to atdala Beringa šaurums, ziemeļos - Čukču jūra, dienvidos - Beringa jūras Anadīras līcis. Sauszemes robeža pa Veļmajas upes ieleju. Krasta līnija izrobota - Koļučinas, Mečigmenas, Kresta līči. Pussalas ZA - Dežņova rags, Krievijas galējais sauszemes austreņu punkts. Reljefs kalnains, lielāko teritorijas daļu aizņem Čukču kalniene.
Subarktisks klimats Nokrišņi 250-400 mm/gadā, bieži migla.
Piekrastē tundra, kalnu virsotnēs - arktiskais kalnu tuksnesis.
Osta - Provideņija.
Saites.
Magadanas apgabals.
Āzija.
Čulima
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 21 Jūnijs 2025 13:21
- Autors Redaktors
Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, Obas pieteka.
Garums - 1799 km.
Baseins - 134 000 kvkm.
Gada notece - ap 25 kubkm.
Čulima veidojas satekot Belajai un Čornajai Ijusām, kas sākas Kuzņeckas Alatava austreņu nogāzē. Līdz Ačinskai kalnu upe. Vidustecē Čulimas-Jeņisejas ieplakā zarojas, lejteces palienē lielākais platums 10 km - daudz vecupju un ezeru.
Pietekas: Urjupa, Kemčuga, Kija, Ulujula.
Pārsvarā sniegūdeņu pieplūde. Ledus sega no novembra sākuma līdzmaijam, pali līdz jūlijam. Zvejniecība. Kuģojama 1173 km, pludināšana.
Saites.
Upes.
Čukču kalniene
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 15 Jūnijs 2025 10:25
- Autors Redaktors
Kalniene Āzijas ZA, Krievijas Magadanas apgabalā, kas lokveidā stiepjas no Čaunas līča līdz Beringa jūras šaurumam.
Garums - vairāk par 450 km.
Lielākais augstums - 1843 m.
Čukču kalniene ir vidēji augstu kalnu grēdu - Šelagska (1105 m), Ekiatapskas (1522 m), Pegtimeļas grēdas (1810 m) - un masīva sistēma, kas uz austreņiem no Amguemas upes pāriet augstienēs un zemās grēdās (500-1000 m). Smilšakmeņi, māla slānekļi ar granītu intrūzijām. Dienvidu daļā vulkanogēnie nogulumi.
Alvas, volframa, dzīvsudraba rūdas un akmeņogļu atradnes.
