Aliens

Čerska grēda

Kalnu grēda Aizbaikālā, Čitas apgabalā Krievijā.

Nosaukta poļu ģeologa un ģeogrāfa J.Čerska vārdā.

Garums - 400 km no Oļengujas augšteces līdz Oļokmas augštecei.
Augstums 1400-1500 m.

Granīti, vietām efuzīvie un nogulumu ieži. Minerālūdeņu avoti. Lapegļu un ciedrupriežu meži.

Saites.
Jans Čerskis (1845.-1892.g.).
Kalni.

Černovcu apgabals

Ukrainiski - Черніве́цька о́бласть, ukraiņu sarunvalodā - Чернівеччина.
Apgabals Ukrainas DR daļā ar Černovciem kā administratīvo centru.

Platība - 8100 kvkm.
Aministratīvais iedalījums - 10 rajoni, 10 pilsētas, 9 pilsētciemi.

Ģeogrāfija. DR un centrālajā daļā Austrumkarpatu kalni ar lielāko augstumu 1565 m un priekškalnes. Ziemeļu daļā Prutas un Dņestras upjstarpā paugurains līdzenums ar lielāko augstumu 515 m. 
Lielākās pilsētas - Černovci, Hotina, Storožineca, Vižnica.

Iedzīvotāji. 898 000 - ukraiņi (70,1%), rumāņi (10%), moldāvi (9,4%), krievi (6,6%), žīdi, poļi (1979.g.).

Vēsture. Apgabals dibināts 1940.gada 7.augustā.

Klimats. Mēreni kontinentāls. 
Vidējā temperatūra janvārī līdzenumos līdz -5oC, kalnos no -6oC līdz -10oC. Jūlijā atbilstoši 18-20oC un 10-18oC.
Nokrišņi līdzenumos un priekškalnēs 450-800 mm gadā, kalnos - līdz 1400 mm.

Ģeoloģija. Izrakteņi: fosforīti, degslānekļi, brūnogles, ģipšakmens, kaļķakmens, merģelis, kvarca smiltis.

Hidroloģija. Lielākās upes: Dņestra, Pruta ar pieteku Čeremošu, Sireta.

Daba. Veģetācijas periods 136-216 dienas.
Melnzemes, mežu pelēkās augsnes, velēnu podzolētās, kalnu mežu brūnās augsnes.
Meži - egles, baltegles, dižskābarži, ozoli, oši; krūmāji ap 29% teritorijas (galvenokārt kalnos).

Aplūkojamie objekti.
     Černovci. Černovcu apgabala centrs. 224 000 iedz. (1981.g.). Atrodas Prutas krastos. Iedzīvotāji - 244 000 (1981.g.; 106 000 - 1939.g., 152 000 - 1959.g.). Kādreizējā Bukovinas galvaspilsēta. Līdz 1944.gadam - Černovici. Austroungārijas impērijas laikā tā bijusi impērijas priekšpostenis austreņos. Pateicoties tam, 1875.gadā tikusi pie krāšņas universitātes. Muzikāli dramatiskais teātris, filharmonija, 3 muzeji - novadpētniecības, O.Kobiļinskas, O.J.Fedkoviča memoriālie muzeji, TV centrs.

      Pazemes "piramīdas." It kā arī šeit.
      Kormaņas apmetnes. (Стоянки Корманьские) Izrakumu vietas.
      Ukrainas Karpati. Arī šeit. 

Tradīcijas.
Bukovinas krāsotās olas.

Saites.
Ukraina.

Čerņigovas apgabals

Черниговская область.
Apgabals Ukrainas ZA daļā ar Čerņigovu kā administratīvo centru.

Administratīvais centrs - Čerņigova.
Platība - 31 900 kvkm.
Administratīvais iedalījums - 22 rajoni, 15 pilsētas, 31 pilsētciems (1980.g.).

Iedzīvotāji. 1979.gadā - ukraiņi (92,5%), krievi (5,9%), žīdi, baltkrievi u.c.
Lielākās pilsētas - Čerņigova (252 000 iedz., 1981.g.), Ņežina (72 000 iedz., 1981.g.), Priluki (66 0000, klimatiskais kūrorts Kačanovka.

Ģeogrāfija. Atrodas Piedņepras zemienē, Dņepras vidusteces kreisajā krastā. Reljefs - zems, viļņots līdzenums. Ziemeļu un rieteņu daļā pārpurvots - Poļesje. Lielākais augstums 221 m (ZA). 
Apgabalu šķērso Kijevas-Pēterpils automaģistrāle.

Vēsture. Čerņigovas apgabala teritorijā XI-XIII gadsimtos bija Čerņigovas kņaziste.

Klimats. Mēreni kontinentāls. Vidējā temperatūra janvārī no -6 līdz -8oC. Jūmijā 18-20oC. Nokrišņi 500-600 mm gadā. 

Hidroloģija. Lielākā upe ir Desna ar pietekām Selimu, Ostjoru, Ubedu, Snovu un Belousu. Gar apgabala rieteņu robežu - Dņepra un Kijevas ūdenskrātuve. Dņeprā un Desnā upju kuģniecība.

Ģeoloģija. Izrakteņi: nafta, dabasgāze, kūdra, dzelzs rūda, fosforīti, vārāmā sāls, dabiskie būvmateriāli.
Dašavas-Kijevas-Maskavas gāzes vads, Priluku-Kremenčugas naftas vads.

Daba. Veģetācijas periods 190-200 dienu.
Mežu un mežstepju zona. Velēnu podzolētās un purvu augsnes - Poļesjē, melnzeme. Meži ~ 17% teritorijas, galvenokārt ziemeļu daļā - priedes, ozoli., bērzi, skābarži. 
Apgabala DA atrodas Ukrainas ZA dendroloģiskais parks  "Trostjaņec."

Aplūkojamie objekti.
      Čerņigova. Sena slāvu pilsēta un apgabala centrs mūsdienās.
      Šestovicas kurgāni un pilskalns. X-XI gs. slāvu karadraudžu apbedījumi.
      Sohaču zibensvieta. Ciems, ko ļoti iemīļojuši zibeņi.
      "Trostjaņec." Ukrainas ZA dendroloģiskais parks apgabala ZA.

Saites.
Čerņigova.
Ukraina.

Čerkasu apgabals

Черкасская область.
Apgabals Ukrainas centrālajā daļā.

Ģeogrāfija. Atrodas Dņepras vidusteces krastos. Labajā krastā - Piedņepras augstiene ar lielāko augstumu 270 m, kreisajā - Piedņepras zemiene.

Iedzīvotāji. Ukraiņi (91,4%), krievi (7%), baltkrievi, žīdi u.c. (1979.g. dati). Lielākās pilsētas - Čerkasi (242 000 iedz., 1981.g.), Umaņa (81 000), Smela (64 000), Zolotonoša, Zvenigorodka, Kaņeva, Špola.

Vēsture. 1944.gada janvārī-februārī bataljons „Narva,” kopā ar 5.ieroču SS divīziju „Vikings,” nokļuva Čerkasu ielenkumā Ukrainā, kur Sarkanajai armijai izdevās ielenkt lielus vācu spēkus – piecas kājnieku divīzijas, Beļģijas valoņu SS triecienbrigādi „Valonija,” kā arī SS divīziju „Vikings.” Ielenktajiem spēkiem, ieskaitot bataljonu „Narva,” izdevās izlauzties no aplenkuma, tomēr tas prasīja lielus zaudējumus.

Klimats. Mēreni kontinentāls klimats. Vidējā temperatūra janvārī ir -5,9oC, jūlijā ir 19,5oC.
Nokrišņi 450-520 mm gadā. Veģetācijas periods - 206-212 dienas.

Hidroloģija. Lielākā upe ir Dņepra - apgabala robežās tā tek 150 km, ar pietekām Rosu, Oļšanku, Tjasminu, Supoju, Sulu. 
Apgabala ienvidu daļā Bugas pietekas.
Kremenčugas ūenskrātuve. Upju palienēs daudz mazu ezeru.

Daba. Podzolētās melnzemes, mežu pelēkās, pļavu un velēnu podzolētās augsnes.
Meži - ozoli, skābarži, kļavas, oši, liepas, apses, vītoli, alkšņi, un krūmāji apmēram 1/6 teritorijas. Dņepras labajā krastā skujkoku mežu masīvi. Gravu nogāzēs saglabājusies stepe.

Izrakteņi. Brūnogles, kūdra, kaolīns, granīts.
Apgabalu šķērso Šebelinkas-Kijevas un "Savienības" gāzes vadi.

Aplūkojamie objekti.
      Čerkasi. Apgabalas administratīvais cents, osta Kremenčugas ūdenskrātuves krastā. Dibināti XIV gs., pilsēta kopš 1795.gada. 242 000 iedz. (1981.g., 1939.g.-52 000, 1959.g.-85 000). 2 teātri, filharmonija, planetārijs. Novadpētniecības muzejs.

      Umaņa. Уман. Te apglabāts taisnajais (cadiks) Nahmans. Viņa kaps ir viena no godināmākajām svētvietām hasīdu svētvietām (Braclavas novirzienam). Visi hasīdu žīdi uzskata par savu pienākumu kaut reizi mūžā apmeklēt Nahmana kapu.

      Sofijevkas parks. Парк Софиевка. Parku un dārzu mākslas šedevrs, dendroloģiskais parks Čerkasu apgabalā. Parku pamatoti uzskata pat vietējo "pasaules brīnumu," tā apmeklētāji ir burtiski šokēti. Parkā ir gan Ženēvas ezers, gan Elizejas lauki, gan "daļiņa" Ķīnas, u.c. mūsu planētas nostūri. Milzīga darba rezultāts.

Saites.
Ukraina.