Aliens

Bali, Bali sala

Viena no Indonēzijas salām Mazo Zunda salu grupā, Javas salas austreņu galā.

Slavens mūsdienu tūristu galamērķis, saukta par "paradīzi" un "Ēdenes dārzu" dēļ lieliskajām pludmalēm, vulkānu un rīsa terašu ainavām, senajām hinduistu svētnīcām un savdabīgajai kultūrai. 20 000 svētnīcu. 

Platība - 5600 kvkm.
Iedzīvotāji - ap 2 200 000 (1971.g.), galvenokārt balieši.
Lielākās pilsētas - Denpasāra (salas administratīvais centrs), Singaradža, Ubuda.
Tūristu centri - Kuta, Lovina, Surna.

Baljagi. Iespējams, senākie un pirmie salas iedzīvotāji. Dzīvo ļoti trūcīgi. Viņiem ir tradīcija neaprakt mirušos bet gan tos nolikt kādā tam atvēlētā vietā - tādā savdabīgā kapsētā. Viņiem ir ticējums - ja līķus sāks rakt zemē, tad pamodīsies netālu esošais Batura vulkāns. Vietējais banjana koka brālis - dujana koks asimilē jebkuras smakas, arī pūstošo līķu smakas. Pēc pilnīgas līķu mīksto audu sairšanas baljagi atdala galvaskausus un sakrāmē to čupās. Kopš nesena laika tādās kapsētās apskatei tiek ielaisti arī tūristi. Iepriekš bija nikni noskaņoti pret tūristiem - apmētāja ar akmeņiem, varēja pat piekaut.

Daba. Sala kalnaina, darbīgs ir Agunga vulkāns (3142 m), kura pāedējais izvirdums bijis 1963.gadā.
Tropu meži un savannas.

Nodarbošanās. Balieši audzē rīsu, kukurūzu, tabaku, kafijkokus, kakaokokus, cukurniedres, kokospalmas.
Valdošā reliģija - hinduisms.

Aplūkojamie objekti.
Tanah Lot. Okeāna svētnīca, kļuvusi par salas simbolu un populāru pastkartīšu objektu.

Pērtiķu meža džungļi. Pērtiķu vērošana. te ir pērtiķu svētnīca.

Taman Ayun. Sens karaļa dārzs.
Batura vulkāns un ezers. Ainaviski.
Ubuda. Salas kultūras centrs.
      Zīloņu ala. Goa Gajah. XIII gs. X gs. (?) klintī veidota svētnīca, kuras ieeju rotā filigrāni kalta akmens siena.
Pērtiķu mežs.
Lovina. Melno smilšu pludmale. Tūrisma zona salas ziemeļos.

Purapučaga svētnīca. "Vieta, no kuras viss sācies." Vissenākā (XI gs.) un augstākā (vairāk kā 1700 m vjl.) svētnīca. Balieši uzskata, ka šai vietā mīt visu iepriekšējo salas valdnieku gari. No šejienes fantastiskā skatā redzami visi 3 salas vulkāni.

Agunga vulkāns. (Gunung Agung). Agungs ir stratovulkāns, kuram raksturīgi sprādzienveida izvirdumi. Tā augstums ir 3142 metri, atrodas Bali austrumu daļā. Agungs ir viens no 130 aktīvajiem Indonēzijas vulkāniem un ietilpst tā saucamajā "Uguns gredezenā" (vulkānisko joslu sistēma Klusajā okeānā).
1963.gadā Agunga izvirdums aiznesa vairāku tūkstošu cilvēku dzīvības. Toreiz vulkāna izvirdums izraisīja piroklastiskās un lavas straumes, kas lielā ātrumā noslaucīja visu savā ceļā.

Mātes svētnīca (Pura Besakih). Atrodas augstākā kalna Agunga (Gunung Agung - 3142 m) nogāzē.  
Ulun Danu Bratan. Peldošā svētnīca.

Gunungkavi megalītiskais komplekss. Iespējams, vecākais un lielākais Bali salā un visā DA Āzijas reģionā. Mistiskas karaļu kapenes, vietējā Ķēniņu ieleja.

Uluvatu klintis. Uluwatu. Stāvas un gleznainas. Ar mazu svētnīcu virsotnē.
Pandavu pludmale. Pandawa Beach. Balto smilšu pludmale ar klinšu sienās veidotām Bali dievību statujām.
Water Blow. Izrobotas kaļķakmens klintis, pret kurām paisuma laikā triecas varenu viļņu ūdens šaltis.
Pura Tira Empul. Svētnīca ar svētavota baseiniem.

Tradīcijas.
Barong dejas.
Rīsu terases.
Luvaks. Cibetkaķa kafija. 

Bēres. Tās svin kā jautrus svētkus - priecājas dzīvi palikušie. Kad līķi sarkofāgā nes uz sadedzinšānu, tad to krata: lai sajauktu ļauno garu plānus kā arī, lai mirušais nenāktu vairs pie dzīvajiem.

Uzskata, ka dzīvniekos iedzimst slikti dzīvojošo dvēseles. Tādēļ balieši nemīlot dzīvniekus un neturot tos kā mājas mīluļus. Izņēmumi ir pērtiķi, jo pērtiķu ķēniņš Hanumans palīdzējis izglābt Sītu (Mahābharātā).

Saites.
Indonēzija.