Aliens

Butāna

Bhutan.
Vietējie iedzīvotāji Butānu sauc par „Pērkona pūķa zemi” (Druk Yul). Tas pūķis redzams valsts karogā.
Saukta – „Dienvidu tumsas zeme” (Lho Mon), „Tsenden cipreses dienvidu zeme” (Lho Tsendenjong), „Dienvidu zeme ar četrām pieejām” (Lhomen Khazi) un „Ārstniecisko augu dienvidu zeme” (Lho Men Jong).

Neliela karaliste Dienvidāzijā, Himalaju kalnos.

Galvaspilsēta – Timpa.
Robežvalstis - Indija, Ķīna.
Platība - 47 000 kvkm.
Iedzīvotāji - 890 000 (1973.g.), 1 300 000 (1980.g.). 70% botiju, 20% ienācēju no Nepālas, asamieši.
Oficiālā valoda - dzongke (tibetiešu val. dialekts).
Oficiālā reliģija - budisms (lamaisms).
Administratīvais iedalījums - 8 provinces (dzongi).
Nauda - ngultrums.
Politiskā iekārta - konstitucionāla monarhija, valsts galva ir karalis. Butānu ar Indiju saista īpašas līgumattiecības. Likumdevējs orgāns - Nacionālā asambleja ar 150 deputātiem. Izpildvaru karalis realizē ar MP starpniecību. Politiskās partijas un sabiedriskas organizācijas valstī ir aizliegtas.

Nacionālais dzīvnieks - takins.

Tūristam! Ikvienam tūristam jāmaksā 200 dolāru dienā, lai varētu atrasties šajā valstī. Izņēmums ir tikai Indijas, Bangladešas un Maldīvu salu pilsoņi. Tūristus novēro ļoti skrupulozi – "mežoņi" te netiek ielaisti. Aizliegtas cigaretes.

Vēsture. Ilgu laiku bija vasaļatkarībā no Ķīnas.
XIX gs. kļuva par Lielbritānijas protektorātu.
Kopš 1949.gada Butānas ārpolitiku kontrolē Indija.
1954.gadā tika izveidots parlaments - nacionālaā asambleja ar 150 deputātiem.
1968.-1969.gados parlaments ieguva tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus.
Vēsturiski Butāna ir bijusi viena no visizolētākajām valstīm pasaulē, taču kopš XX gs. 60.gadiem tā pakāpeniski atver durvis uz apkārtējo pasauli.
No 1967.gada iznāk valdības laikraksts "Kuensel," tomēr tolaik apmēram 95% iedzīvotāju bija analfabēti.
Kopš 1971.gada ir ANO dalībvalsts, īsteno nepievienošanās politiku.
1978.gadā valstī darbojās 24 raidstacijas.
Ap 1999.gadu Butāna kļuva arī par pēdējo valsti pasaulē, kurā sāka darboties televīzija.
2008.gada rudenī iznāca pirmais laikraksts valsts vēsturē.

Ģeogrāfija. Butāna ir augstkalnu valsts - atrodas Himalaju dienvidu daļā, tās vidējais augstums ir virs 4000 m vjl. Augstākā virsotne - Džomolars (7314 m). Teritoriju šķērso dziļas Bramaputras baseina upju ielejas.
Lielākās pilsētas - Timpa (galvaspilsēta, 12 000 iedz.), Paro.

Klimats. Subekvatoriāls musonu klimats.

Daba. Mūžzaļie lapkoku un skujkoku meži. Virs 3500-4000 m augstuma - augstkalnu pļavas, augstāk - mūžīgais sniegs un ledāji.

Saimniecība. Agrāra valsts.
Zemkopība - rīss, kvieši, mieži, prosa, cukurniedres.
Augļkopība - mandarīni, apelsīni, mango, banāni.
Lopkopība - jaki, aitas, mūļi.

Paro lidosta. Lidosta atrodas 2235 m augstumā virs jūras līmeņa un to ieskauj līdz 5000 m augstas virsotnes, un skrejceļš ir tikai 1980 metrus garš. To uzskata par bīstamāko pasaulē (varbūt tomēr Luklas lidosta Nepālā?), un tikai 8 piloti ir sertificēti nolaisties tajā.

Interesanti! Dažās Butānas svētnīcās apmeklētjiem rādot jetija skalpus vai izkaltētas ekstremitātes.

Tradīcijas.
Skolotāju diena. To krāšņi svin sultānu dzimšanas dienā, kas pirmie definēja valsts kursu uz vispārēju un modernu izglītību.

Saites.
Butānas karaļi (?-patlaban).