Budapešta
- Detaļas
- Publicēts 11 Februāris 2014
- Autors Aliens.lv
Budapest.
Ungārijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī.
Atrašanās vieta. Atrodas Donavas krastos (28 km garš posms) un Čapelas, Margitas salās Donavā.
Platība - 525,6 kvkm.
Iedzīvotāji - , 20% no visiem Ungārijas iedzīvotājiem.
Administratīvi pielīdzināta meģei, iedalīta 22 rajonos.
Transports. Liels Viduseiropas transporta mezgls: 10 dzelzceļi, 8 autoceļi, Čapelas brīvosta. Fērenca Lista starptautiskā lidosta, kas līdz 2011.gadam bija pazīstama kā Feriheģes starptautiskā lidosta.
Vēsture. Trīs vēsturiski izveidojušās pilsētas daļas - Pešta, Buda un Obuda - pirmo reizi minēts dokumentos 1148.gadā.
Buda no 1242.gada bija Ungārijas galvaspilsēta.
XV gs. Buda piedzīvoja uzplaukumu.
Divas nedēļas pēc ungāru sakāves kaujā pie Mohačas 1526.gada 29.augustā Suleimana I vadītais osmaņu turku karaspēks iegāja Ungārijas galvaspilsētā Budā. Ungārija bija zaudējusi savu neatkarību.
1527.gadā erchercogs Austrijas Ferdinands Habsburgs atkaroja turkiem Budu.
1529.gadā Suleimans I austriešiem atkaroja Budu, iegāja Austrijā un 26.septembrī aplenca Vīni.
1635.gdā Budpeštā nodibināja universitāti un tās bibliotēku.
1848.gadā uzbūvēja tā saucamo Ķēžu tiltu un līdz ar to izveidojās pilnīgi jauna pašvaldība. Mūsdienās divas budapeštas daļas savieno 9 pilsētas centrā izvietoti tilti (7 autoceļu un 2 dzelzceļa).
Kopš 1867.gada galvaspilsēta.
1872.gadā kalnainā Buda un Obuda ("Vecbuda") Donavas labajā krastā ar plakano Peštu kreisajā krastā apvienotas vienā pilsētā – Budapeštā.
1874.gadā Budapeštā sāka darboties trošu tramvajs.
1887.gadā pilsētā parādījās elektriskais tramvajs.
1896.gadā pilsētā sāka izmantot metro.
XIX gs. beigās Budapešta esot bijusi pazīstama kā „pilsēta ar 500 kafejnīcām.”
XIX-XX gs. mijā uzplauka kā viens no Eiropas kultūras centriem. Vairums monumentālo ēku celtas šai periodā, arī Ungārijas parlaments.
1896.gadā te notika pasaules izstāde, un tai pašā gadā te atklāja metro, kas bija pirmais metropolitēns kontinentālajā Eiropā un viens no vecākajiem pasaulē. Tāpat vieni no pirmajiem Budapeštas iedzīvotāji izmanto tramvajus (elektriskais - 1887.g.), trolejbusus (1939.g.) un trosu dzelzceļu (1874.g.).
Kopš 1906.gada notiek starptautiskās rūpniecības izstādes.
1919.gadā bij Ungārijas Padomju republikas galvaspilsēta.
1939.gadā pilsētā sāka darboties trolejbuss.
1945.gadā krievpadomju karaspēks Budapeštā izcīnīja smagas kaujas pret vāciešiem. Krievi ieņēma Budapeštu 13.februārī pēc 3,5 mēnešu ilgām kaujām - Budapeštas operācija.
1949.gadā pilsētā tika iekļautas Čepelas, Kišpeštas, Ūjpeštas u.c. priekšpilsētas, izveidojot t.s. Lielo Budapeštu.
1956.gadā ungāri sacēlās pret komunistu un krievu valdīšanu un niknākās sadursmes notika Ungārijas galvaspilsētā - Budapeštas sacelšanās.
pilsēta bija stipri cietusi II Pasaules kara un 1956.gada sacelšanās laikā, tādēļ 1960.gadā tā atjaunota.
Pēc II Pasaules kara uzcelti jauni dzīvojamie rajoni, sabiedriskās ēkas - tautas stadions (1953.g., arhitekts K.Dāvids), viesnīca "Interkontinental" (1970.g., arhitekts J.Finta).
Aplūkojamie objekti. Karaliskā pils, 15 universitātes, 23 termālie avoti, 25 teātri, 2 simfoniskie orķestri, Nacionālā opera (greznā ēka ir renesanses laika meistardarbs), otrs vecakais metro Eiropā (aiz Londonas), 16 vēsturiskas aptiekas (tam piešķirts valsts pieminekļu statuss), otra lielākā sinagoga pasaulē, Ludviķu laiku makslas muzejs ar izcilu XX gs. mākslas kolekciju.
Buda. Budapeštas rieteņu daļā Donavas labajā krastā, Budas kalnos - Jānoša kalns 529 m, Gellērta kalns 235 m. Buda no 1242.gada bija Ungārijas galvaspilsēta. Budas centrā ir karaļa pils - Budas pils. Budas ziemeļu daļā ir senā Obuda, dienvidos - Kelenfelda, Budafoka.
Budas Vecpilsētā - karaļa pils un nocietinājumi XIII-XVIII gs., Dievmātes (Matjāša, XIII-XV gs.) un Sv.Annas (1740.-1762.g.) baznīcas, Zvejnieku bastions XIX gs. beigas, XIV gs. gotiskās dzīvojamās mājas Budā.
Romiešu apmetnes drupas. I-IV gs.
Cietokšņa mūri un tornis. XIII-XVII gs.
Citadele. Gellerta kalnā. To 1851.gadā uzcēla habsburgi, lai demonstrētu savu varu pār ungāru tautu. No Citadeles paveras iespaidīgs skats uz abām pilsētas dālām - Budu un Peštu. II Pasaules karā te saimniekoja vācieši. Vēlāk - komunisti, kuri par piemiņu atstāja šeit kalna galā Brīvības statuju. Agrāk šeit statuju bija vairāk, bet tagad tās aizvāktas uz Memento parku.
Gallērta kalnā bija arī Atbrīvošanas monuments (laikam komunistiu propaganda sakarā ar vācu nacistu padzīšanu).
Karaļa pils. Budā. Ungārijas karaļu pils, XIII-XVIII gs. Savulaik bijusi viena no greznākajām karaļu pilīm Eiropā. Pēc II Pasaules kara komunisti tās interjeru stipri vienkāršojuši - atjaunota 1967.gadā.
Pār Donavu Budapeštā ir 8 tilti.
Ķēžu tilts. 1839.-1849.g. Neoklasicisma stilā.
Eržebetas tilts. 1897.-1903.g.
Bīskapa Sv.Gellerta piemineklis. Zem tā ir ūdenskritums.
Varoņu laukums.
Ungārijas Fotogrāfijas nams. Andrassy bulvāris Nr.20. Krāšņa neorenesanses stila ēka. To cēlis 1894.gadā Mai Mano (1855.-1917.g.), toreizējais karaliskā galma fotogrāfs, kā savu studiju. Ēkas otrajā stāvā atrodas leģendārā Saules gaismas studija – viena no dažām (kopumā esot bijis ap 300) ungāru zelta laikmeta studijām, kas joprojām darbojas. 20.gs. restaurejot atklatas oriģinālās tapetes zem freskām, kas savulaik kalpojušas par daudzu portretu fonu. Slīpajos jumta griestos milzu logs, kas dod daudz gaismas.
Pēc Mai Mano nāves kādu laiku te atradās bārs un naktsklubs, viena no spicākajām uzdzīves vietām – Arizona. Vēlak Budapeštas automobiļu klubs. XX gs. 90.gados ēku atjaunoja un atvera ka Fotogrāfiju izstāžu namu.
Budapeštas Opera. Viena no nozīmīgākajām celtnem ungāru arhitektūras vēsturē, to cēla no 1875.-1884.g. Gan no āra, gan no ieksas dekorata ar simtiem statuju un gleznojumu.
Trīs sezonas operas direktors bijis Gustavs Mālers. Virs karnīzes otra stāva greznojas Gluka, Mocarta, Rosīni, Verdi, Vāgnera u.c. statujas.
Centrālais tirgus. Durvis vēris 1897.gadā. Savam laikam revolucionars modelis. Tirgus ēkai bijis 120 m gars tunelis, kas pa pagrabiem veda uz Donavu un dzelzsceļa staciju.
Budapeštas tirgus. Projektējis Gustavs Eifelis. Ļoti sarežģīts projekts, iekārtots vairākos stāvos. Eskalatori un kāpnes. Ēku no iekšpuses apgaismo neskaitāmas senatnīgas lampiņas.
Pilskalns.
Ungārijas parlamenta ēka. Pabeigta 1904.gadā, arhitekts I.Šteindls. Šķiet neproporcionāli liels mūsdienu Ungārijas izmēram. Tā esot trešā lielākā parlamenta ēka pasaulē (pēc Bukarestes un Buenosairesas). II Pasaules karā 300 bumbas esot sadragājušas pusi no iespaidīgās ēkas ar 691 telpu. Burvīgās vitrāžas tomēr esot saglabātas, jo tikušas rūpīgi noslēptas.
Viena no iespaidīgākajām telpām ir karalisko dārgumu glabātuve. Tajā divi sargi modri uzrauga 1000 gadu vecu ungāru karaļu kroni.
Kurpes pie Donavas. Žīdiem veltīts piemineklis blakus parlamentam. Piemin tos žīdus, kas II Pasaules kara laikā tika nošauti pie Donavas, un kuru ķermeņi iekrita upē. Pirms nošaušanas upuriem tika pavēlēts noaut kurpes. Šis skats tad arī iemūžināts neskaitāmos bronzas kurpju pāros upes krastā.
Žīdu kvartāls – Kiraly utca.
Andrassy ut. Budapeštas krāšņākais un leģendārākais bulvāris.
Zvejnieku bastions.
Mātjāša katedrāle. (Mātyās) "Dievmātes." Budā. XIII-XV gs. Gotika. Gaiši krāsins un mājīgs interjers. Par ieeju jāmaksā 5 eiras.
Sv.Annas baznīca. Budā. 1762.g. Baroks. Arhitekti K.Hamons, M.Nepauers.
Gellerta kalns.
Vācas iela.
Tirgus. Centrāltirgus paviljons.
Budapeštas ZOO. Senākais Eiropā (bet kā tad arī Vīnes ZOO?).
Domes nams. 1735.g. Pešta.
Memento parks. Te vienkopus savāktas komunisma laika statujas - Marksi, Engelsi u.c. dažas no tām atvestas no Citadeles, kur tās bijušas novietotas komunistu laikos.
Terora mājas muzejs. Šai ēkā tika turēti apcietinātie nacistu un komunistu režīmu pretinieki, spīdzināti, pratināti un nogalināti. Tiem te veltīts memoriāls. Muzejs te atvērts 2002.gada februārī.
Budapeštas universitāte. 1635.g.
Vismaz 16 teātru - Ungārijas Nacionālais drāmas teātris (1840.g.), opera (1885.g.), operete u.c.
Ungārijas tūkstošgades piemineklis. 1929.g. Tēnieks Ģ.Zala.
Atbrīvošanas piemineklis. 1947.g. Tēlnieks Ž.Kišfaludi-Štrobls.
Peštas vecajā daļā Belvārošā arī nozīmīgas celtnes - Parlamenta ēka (1884.-1904.g.), Nacionālā galerija, Sv.Stefana bazilika, Brīvības laukuma ansamblis, operteātris 1875.-1884.g., Nacionālais muzejs 1837.-1847.g., pilsētas dome 1716.-1735.g., Ungārijas ZA ēka.
Peštas ZA daļā - pilsētas parks ar ZOO, Vajdahunjadi pils, Ungārijas tūkstošgades piemineklis 1894.-1929.g., mākslas muzeji.
Muzeji. Vismaz 12.
Nacionālais muzejs. 1802.g. Tagadējā muzeja ēka 1847.g., klasicisms, arhitekts M.Pollaks.
Nacionālais dabas muzejs. 1820.g.
Tēlotājas mākslas muzejs. 1896.g.
Filatēlijas muzejs. 1930.g. Kolekcijā 9 miljoni pastmarku.
Budapeštas Vēstures muzejs. Laikam atrodas Budas pilī?
Dabaszinātņu muzejs. 1802.g.
Lauksaimniecības muzejs. 1869.g.
Nacionālā galerija. 1957.g.
Operteātris. 1884.g.Arhitekts M.Ibls.
Zvejnieku bastions. XX gs. sākums.
Izklaides.
Termālie avoti. Budapeštā esot 123 (1977.gada dati) termālo avotu, un tā slavena ar savām termālajām peldvietām.
Sāčeņu minerālūdens baseinu komplekss. 1909.gadā, jau Hābsburgu laikos, uzbūvēja Sačeņi ārstniecisko peldvietu, kas ir lielākais pirts komplekss Eiropā. Kompleksā - 16 baseini, turku pirtis, sauna, ūdens masāža. Grezns iekšpagalms ar vecām statujām. Karsto ūdeni var baudīt zem atklātas debess, kas ir īpaši patīkami gada aukstajā laikā.
Budapeštas makdonalds. Citkārt prastā amerikāņu rītuve ierīkota 1877.gadā Gustava Eifeļa kompānijas celtā mājā. iepriekš tā bijusi stacijas ēka. Augsti baroka griesti.
Graustu bāri. (Ruin bars) Te dzīvojas mākslinieki, brīvdomātāji, dažādi ļurbaki, un, protams, tūristi.
Slavenākais no šādiem bāriem ir Szimpla - tas izpleties pa vairākiem bāriem un skatuvēm.Noplukušas un pelēcīgas sienas, dažādi priekšmeti un lampiņas: otrādāk apgriezta līgavas kleita pie griestiem, krēslā pārvērsta vanna, vesela telpa ar veciem TV ekrāniem, kas izdod dažādas skaņas. Naktī bārs kļūst par Budapeštas ballīšu centru ar garu rindu pie ieejas.
Saites.
Ungārija.