Aliens

Buhāras apgabals

Administratīva iedalījuma vienība Uzbekijas centrālajā daļā ar Buhāru kā administratīvo centru.

Iedzīvotāji. Pēc 1979.gada datiem uzbeki 73,7%, krievi 10,8%, kazahi 5,5%, tatāri 3,2%, tadžiki 1,6%. 90% iedzīvotāju dzīvo Zeravšānas ielejā.

Ģeogrāfija. Lielāko daļu apgabala teritorijas aizņem Kizilkuma smilšu tuksnesis ar izolētiem kalnu masīviem - Bukantavu (764 m), Tamditavu (922 m), Kuldžuktavu (785 m). Dienvidos - Zeravšānas ieleja.
Lielākās pilsētas - Buhāra (192 000 iedz., 1981.g.), Navoji (90 000 iedz.), Kagna, Zarafšana, Gižduvana, Gazli.

Ģeoloģija. Nozīmīgs dabasgāzes (3/4 no visas valsts dabasgāzes) un naftas (vairāk par 1/10 visas valsts naftas) ieguves rajons. Iegūst grafītu, betonītu. Kizilkumā Murintavas zelta atradne.

Klimats. Krasi kontinentāls klimats. Vidējā temperatūra janvārī no -8oC ziemeļu daļā līdz -2oC dienvidu daļā; jūlijā 28-30oC. Nokrišņi 125-175 mm/gadā.

Daba. Veģetācijas periods - 217 dienu.
Apūdeņotajos rajonos pārsvarā pļavas, aluviālas pļavu-purvu augsnes, tuksnešainajās ganībās pelēkzemes. Aug džuzguni, smiltāju grīšļi, aristīdas, vārpatas; saksaulu meži.
70% sējumu aizņem kokvilna. Audzē arī graudaugus, dārzeņus, augļu dārzi

Hidroloģija. Lielākās upes: DA - Zeravšāna, rieteņos uz Turkmēnijas robežas Amudarja (izmanto apūdeņošanai). Amu-Buhāras, Šahrūdas, Kanimehas, Šafirkānas, Amu-Karakulas kanāli; Kujumazāras ūdenskrātuve.

Aplūkojamie objekti.
       Sarmišas aiza. (Ущелье Сармыш) AP vieta.

Saites.
Uzbekija.