Aliens

Burgundija, Francijas reģions

Bourgogne. Nosaukums no austrumģermāņu burgundu cilts, kas V gs. nodibināja Burgundu karalisti.
Vēsturisks novads un arī reģions mūsdienu Francijas austreņu daļā, Sonas baseinā.

Adminstratīvais centrs - Dižona. Ietver Kotdoras, Sonas un Luāras, Ēnas un daļēji Jonnas departamentu. Tagad kopā ar Njevras departamentu, bet bez Ēnas departamenta veido Burgundijas ekonomisko rajonu.
Platība - 26 000 kvkm.
Iedzīvotāji - 1,5 miljoni (1975.g.).

Vēsture. V gs. sākumā austrumģermāņu cilts burgundi nodibināja karalisti ar centru Vormsā.
VI-IX gs. ietilpa Franku valstī.
IX gs. izveidojās Burgundijas hercogiste ar centru Dižonā, kas uzplaukumu sasniedza XIV-XV gs., kad tai tika pievien ota Flandrija, Artuā, Holande, Luksemburga u.c. teritorija. Vēsturiski Burgundijas teritorija aizņēma lielāku daļu Francijas nekā šobrīd, un tajā ietilpa arī daļa Flandrijas un Holandes.
XV gs. hercogu vadībā valsts uzplauka kā mākslas un kultūras centrs ar rosīgu galma dzīvi. Toreizējais atbalsts Eirpas māksliniekiem šodien redzams gleznās, skulptūrās un arhitektūrā.
Hercogiem izdevās valsti ilgu laiku saglabāt neatkarīgu, bet pēc sagrāves pie Nansī 1477.gadā lielāko Burgundijas daļu pievienoja Francijai, bet daļu ieguva Vācijas ķeizars. 
Burgundiju 1674.gadā anektēja franču karalis Ludviķis XIV.
Pēc 1790.gada Burgundiju sadalīja departamentos.

Aplūkojamie objekti.
      Dižona.
      Bordo.
      Bona. (Beaune) Viena no Burgundijas pērlēm.
            Hotel Dieu. Dibināta kā patversme trūcīgajiem 1443.gadā un to darīja hercoga Filipa Labā kanclers Nikolā Rolēns un viņa sieva. Tā no viduslaikiem izdzīvojusi līdz mūsdienām, joprojām divās no klostera ēkām ir iekārtotas veco ļaužu mītnes, blakus darbojas arī slimnīca un māsu skola. Patversmes galvenajā ēkā Hotel Dieu iekārtots muzejs. Pati iepaidīgākā ir patversmes arhitektūra, tā tiek uzskatīta par viduslaiku pērli. Ēku izvietojums veido greznu iekšējo pagalmu, bet centrālā nama izteiktākā pazīme ir dakstiņu krāsainais, ģeometriskais raksts. Tas tiek uzskatīts par vienu no Burgundijas simboliem.
            Chateau D'Ancy-le-Fran. Burgundijas klasiskā renesanses pils.
      Arc-et-Senans. To kā ideālo pilsētu XVIII gs. projektēja un cēla Klods Nikolā Ledū.
      Erisonas ieleja. Viena no Juras kalnu skaistākajām vietām. Tās Herisona ūdenskritums (Cascades du Herrison).
      Nīma. 7 pauguru ieskauto pilsētu nereti dēvē par Francijas Romu.
      Abbaye de Fontenay. Francijas vecākais cisterciešu klosteris, kas saglabājies līdzmūsdienām un iekļauts UNESCO sarakstā.
      Šablī. Chablis. Viens no slavenākajiem vīndaru cemiem pasaulē.
      Flavigny-sur-Ozerain. Viens no skaistākajiem Burgundijas viduslaiku ciemiem. 

Saites.
Francija.