Aliens

Bonna

Bonn.
Pilsēta Vācijā, Ziemeļreinā-Vestfālenē, Reinas krastos.

Iedzīvotāji - 285 000 (1977.g.).
Platība - 141 300 kvkm, kopā ar priekšpilsētām un kūrorta zonu (1969.g.).

Vēsture. Bonnu dibinājuši romieši I gs.
1273.-1794.gados Ķelnes kūrfirstu rezidence.
1814.gadā iekļauta Prūsijā.
Bonnā dzimis L.van Bēthovens.
1835.-1836.gados Bonnas universitātē mācījies K.Markss.
1945.-1949.gados ietilpa angļu okupācijas zonā.
Kopš 1949.gada Rietumvācijas galvaspilsēta.
Pēc II Pasaules kara uzceltas modernas administratīvas ēkas, piemēram, Bundestāga ēka (1950.g., arhitekts H.Šviperts), un  sabiedriskās ēkas - Bēthovena koncertzāle (1959.g.), universitātes bibliotēka (1960.g., arhitekts P.Vago) u.c.

Aplūkojamie objekti.
Minstere. 1150.-1224.g., romānika.
Sv.Remīgija baznīca. 1274.-1317.g., gotika.
Jezuītu baznīca. 1686.-1717.g., baroks.
Rātsnams. 1737.g., baroks, arhitekts M.Leveijs.
Kūrfirstu pils. XIII gs., baroks, tagadējā universitāte. Pārbūvēta 1715.g., arhitekti E.Cukali, R.Kots.
Popelsdorfas pils. 1753.g., klasicisms, arhitekts R.Kots.

Bonnas universitāte. Frīdriha Vilhelma Reinas universitāte (Rheinische Friedrich-Wilhelms Universita:t) Dibināta 1786.g. 1797.-1817.gados nedarbojās. 1818.gadā atsāka darbību. 1835.-1836.gados tajā mācījas K.Markss. 1876./1877.gados tajā bija  7 fakultātes - medicīnas, filozofijas, matemātikas un dabaszinību, lauksaimniecības, juristu un ekono mikas, evaņģēliski teoloģiskā un katoļu teoloģiskā fakultāte ar 17 129 studentiem, 800 docētājiem. 1818.gadā dibināta universitātes bibliotēka ar 950 000 vienību (1970.g.).

Universitātes bibliotēka. Dibināta 1818.g.
L.van Bēthovena memoriālais muzejs. 1889.g.
Reinas brīvdabas muzejs. 1820.g.
Zooloģijas muzejs.
Akadēmiskais mākslas muzejs. Tagadējais Arheoloģijas institūts, 1825.g., arhitekts F.K.Šinkels.

Saites.
Ziemeļreina-Vestfālene.