Aliens

Bukareste

Bucuresti.
Rumānijas galvaspilsēta, Ilfovas žudeca administratīvais centrs, veido municipiju, kas pielīdzināma žudecam.

Atrašanās vieta. Lejasdonavas līdzenumā, Dimbovicas krastos.

Platība - 975 kvkm.

Vēsture. Bukareste bijusi apdzīvota vieta kopš paleolīta.
Pirmo reizi vēstures avotos minēta XIV gs. 
1459.gadā Bukareste bijusi cietoksnis.
1659.-1861.gados Valahijas galvaspilsēta.
XIX gs. 1.pusē bijusi nacionālās atbrīvošanās kustības centrs.
1812.gadā Bukarestē parakstīja miera līgumu, kas izbeidza krievu-turku karu (1806.-1812.g.).
Kopš 1861.gada Rumānijas galvaspilsēta.
1913.gadā Bukarestē parakstīja miera līgumu, kas izbeidza Balkānu karus (1912.-1913.g.).
1916.gada decembrī vācu un austroungāru armija ieņēma Bukaresti, rumāņu armija tika pilnīgi sagrauta.
1918.gadā Bukarestē noslēdza Četrsavienības miera līgumu ar Rumāniju. 
1941.gadā Bukarestē tika ievests vācu karaspēks.
1944.gada 23.augustā pilsētu ieņēma krievpadomju karaspēks.
1977.gadā Bukareste cieta zemestrīcē.

Arhitektūra. Senākās Bukarestes celtnes ir Kurtjavekes, Mihajvodes un Patriarhijas baznīcas.
XIX gs, 2.pusē - XX gs. sākumā sāka veidoties jaunais pilsētas centrs. Nozīmīgākās celtnes - Atenejs (1888.g., arhitekts A.Gallerons, tagadējā filharmonija), Lielās nacionālās sapulces pils (1907.g., arhitekts D.Maimarolu), Tautas un viduslaiku mākslas muzejs (1914.g., arhitekts G.Čerkezs), MP Prezidija ēka (1938.g., arhitekts D.Marku).
Pēc II Pasaules kara uzcelti jauni dzīvojamie rajoni - Ferentari, Titans, Drumultabereja, Florjaska; sabiedriskās ēkas - Operas un baleta teātris (1953.g., arhitekts O.Doičesku), cirks (1961.g., arhitekts N.Porumbesku), TSSI celtnes (1964.g.), radio (1960.g.) un TV (1970.g.) centri (abiem arhitekts T.Riči).
Nacionālā teātra ansamblis ar viesnīcu "Intercontinental" (1973.g., arhitekti H.Maiku un D.Haritons). Ideoloģijas iespaidā Bukarestē tika izveidots arī piemineklis krievpadomju kareivjiem (1946.g., tēlnieks K.Baraski), strādnieku šķiras varoņiem (1964.g., arhitekts H.Maiku), piemineklis V.Ļeņinam (1960.g., tēlnieks B.Karadža) un piemineklis K.Brinkuši (1967.g., tēlnieks J.Irmesku).

Aplūkojamie objekti.
Parlamenta ēka (pils). Lielākā pasaulē parlamenta ēka (pēc tās seko Budapeštas un Buenosairesas parlamentu ēkas) un otra lielākā pasaulē administratīvā ēka (pēc Pentagona ASV). Celta no 1986.-1997.gadam - izcils sociālistiskās Rumānijas gigantomānijas piemērs. Izmaksāja 3 miljardus eiru. Tapa pēc Nikolaja Čaušesku pasūtījuma, tomēr viņš tika pakārts 1989.gadā un nesagaidīja pils pabeigšanu. Pils projektēšanā bija iesaistīti 700 arhitekti un viens galvenais arhitekts. Būvniecībā izmantots 1 miljons kubikmetru marmora. 
Pirmā slavenība, kas kāpa uz pils balkona, bija Maikls Džeksons. Komiski - savas runas laikā viņš izrādīja nesapratni, kur atrodas: "Es jūs mīlu, Budapešta!"

Karaļa pils.
Kretzulescu baznīca.
Atheneum. Koncertu halle.
Kurtjavekes baznīca. 1559.g. Laikam senākā Bukarestes celtne.
Mihajvodes baznīca. 1591.g.
Patriarhijas baznīca. 1655.g.
Stavropoles baznīca. 1730.g.

Ir vairāki desmiti muzeju.
      Bukarestes Vēstures un arheoloģijas muzejs. Dibināts 1929.gadā.
      Mākslas muzejs. Dibināts 1950.gadā.
      Dabas muzejs.
      Brīvdabas muzejs.
      Nacionālais senlietu muzejs. Dibināts 1864.gadā.
      Tautas mākslas muzejs.

Bukarestes universitāte. Universitatea Bucuresti. Dibināta 1864.gadā, reorganizēta 1948.gadā. 1976./1977.gados bija 11 fakultātes - filozofijas, vēstures, rumāņu valodas un literatūras, slāvu valodu, romāņu, austrumu un klasisko valodu, ģermāņu valodu, jurisdiskā, matemātikas un mehānikas, fizikas, bioloģijas, ģeoloģijas un ģeogrāfijas. 18 056 studenti, 1159 docētāji. Bibliotēka dibināta 1864.gadā, ap 1,5 miljoniem vienību.

Saites.
Rumānija.