Alpi
- Detaļas
- Publicēts 25 Decembris 2015
- Autors Redaktors
Vācu - Alpen.
Franču - Alpes.
Itāļu - Alpi.
Kalnu sistēma Eiropā, mūsdienu Itālijas, Francijas, Šveices, Austrijas, Vācijas, Slovēnijas un Lihtenšteinas teritorijās, kurā atrodas augstākā Eiropas virsotne - Monblāns.
Raksturlielumi. Kalnu garums ir ap 1200 km, platums no 50-60 km līdz pat 240-260 km. Platība - ap 220 000 km2. Augstākā virsotne Monblāns (4807 m, Francijas teritorijā).
Fiziskā ģeogrāfija. Alpu kalni stiepjas lokveidā no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam. Alpus veido sarežģīta kalnu grēdu un masīvu sistēma; tos sadala daudzas ielejas, kuras savieno Simplona tunelis un Monsenī, Sengotarda, Brennera (1371 m), Sanbernāra pārejas.
Dziļa šķērsieleja no Bodenezera ziemeļos līdz Komo ezeram dienvidos sadala Alpus divās galvenās daļās: Rieteņaalpos un Austreņalpos.
Rieteņalpus raksturo asimetrisku grēdu reljefs - plašas, relatīvi lēzenas ārējās (Francijas pusē - Savojas Alpi) un kraujas iekšējās nogāzes (Itālijas pusē - Grajas Alpi). Grēdas stiepjas gan meridiānu virzienā (Piejūras Alpi, Kotas Alpi, Girajas Alpi un atsevišķi masīvi), gan R-A virzienā (Šveices Alpos - Bernes Alpi, Glarnas alpi, Penninu Alpi, Lepontijas Alpi). Šveices Alpi ir Alpu kalnu sistēmas augstākais rajons.
Austreņalpi ir zemāki, bet plašāki nekā Rieteņalpi. Centrālo augstkalnu grēdu grupu veido Rētijas Alpi, Ectāles Alpi, Cillertāles Alpi, Tauerns, atsevišķi izolēti masīvi, Štīrijas Alpi, Korintijas Alpi, Jūlijas Alpi, Karavanki un Dolomītalpi ar raksturīgām erozijas un karsta reljefu formām.
Lielā Sanbernāra pāreja (2469 m) - senākais ceļš pāri Itālijas un Šveices Alpiem.
Vēsture. 1867.gadā pāri Alpiem pa Brennera pāreju atklāta pirmā dzelzceļa līnija Insbruka-Bolcāno pāri Alpiem.
1938.gada jūnijā beidzot tika iekarota Eigera virsotne pa ziemeļu sienu - to veica austrieši Henrihs Harerers (26 g.), Fricis Kaspareks un vācieši Hakmaiers un Fjorks. Līd ar šo Alpos vairs nepalika nepievārētu uzkāpienu.
Ģeoloģija. Alpi ir jauni kroku kalni, veidojušies alpīnajā oroģenēzē. Alpu reljefa veidošanā liela nozīme bijusi tekošo ūdeņu un šļūdoņu erozijas darbībai kvartārā. Alpīnās reljefa formas: piramidālas virsotnes, kāru izrobotas grēdu kores, dziļas trogielejas. Ledāja veidots reljefais komplekss visspilgtāk redzams Šveices Alpos.
Alpus veido ieži ar dažādu litoloģisko sastāvu; ass zonā - kristāliskie un metamorfie ieži (gneisi,granīti, krstāliskie slānekļi, sienīti), uz D un Z no tās - smilšakmeņu, kaļķakmeņu un dolomītu zona. Izrakteņi: dzelzs, vara, polimetālu un urāna rūdas, boksīti, magnezīts un brūnogles.
Klimats. Alpos tas ir daudzveidīgs. Subtropu - Piejūras Alpu priekškalnēs, mērens - pārejo priekškalņu rajonos, mērens un mēreni auksts - kalnu vidējā joslā, mūžīgs sniegs un šļūdoņi - augstkalnu rajonos. Alpu malējās grēdās nokrišņi ir 1500-3000 mm gadā, iekšējās grēdās, ieplakās un ielejās 600-800 mm. Sniega līnija 2500-3000 m vjl. Apledojusī platība - ap 4140 km2, no tā Rieteņalpos - 2690 km2, ievērojamākais - Aleča šļūdonis.
Hidrogrāfija. Alpi ir ievērojamākais Eiropas hidrogrāfijas mezgls. Iztekošās upes - Reina, Rona, Donavas un Po upju pietekas (Sava, Drava, Ada u.c.). Daudz tektoiskas izcelsmes ezeru - Ženēvas ezers, Bodenezers, Cīrihes ezers, Logomadžore u.c., kā arī kāru ezeri un ledāju sprostezeri.
Dzīvā daba. Alpos ir 5 veģetācijas augstuma joslas.
Priekškalnēs (līdz 800 m vjl.) dominē kultūrainavas, vietām zemkopība sniedzas līdz pat 2200-2300 m vjl.
No 800-1900 m vjl. platlapu meži (dižskābarži, kļavas, ozoli) un skujkoku meži (egles, baltegles, lapegles, priedes). meža brūnās un velēnas karbonātu augsnes. Mežos lapsas, vilki, zaķi, brieži, stirnas. Sastopami arī brūnie lāči un lūši, daudz putnu.
2200-2300 m vjl. - subalpīnā josla ar augstkalnu krūmājiem - rododendri, kalnu priedes, paegļi, un garzāļu pļavām. Podzolētas kalnu pļavas augsnes.
Alpīnā josla sasniedz mūžīgā sniega robežu. Starp klintīm un drupiežu laukiem atsevišķas īszāļu pļavas - genciānas, prīmulas, krokusi, ēdelveisi.
Nivālā josla aptver virsmas, kuras klāj apledojums. Dažviet kailas klintis.
Nospiedums kultūrā.
No Alpu kalnu nosaukuma atvasināts kalnā kāpēju - alpīnistu, nosaukums.
Alpu vijolītes. Skaists, ziemā ziedošs augs.
