Aliens

Žīdu grautiņi

Spontāni izcēlušās žīdu iedzīvotāju slepkavošanas dažādos laikos un dažādās vietās.

Vēsture. Pirmais žīdu padzīšanas gadījums vēsturē fiksēts Elefantīnas salā, kur senie ēģiptieši par sadarbību ar iekarotājiem persiešiem pēc to aiziešanas padzina vietējo žīdu kopienu. Nav zināms, cik vardarbīgi tas notika, tādēļ par grautiņu to atzīt nevar.
Aleksandrijas žīdu grautiņš (38.g.). Nākamais tāds zināmais pret jūdiem vērsts ekscess norticis 38.gadā Aleksandrijā. Tolaik tā bija viena no lielākajām un varenākajām pilsētām, tās iedzīvotāju sastāvs bija ļoti raibs. Aleksandrijā satikās daudzas rieteņu un austreņu kultūras, reliģijas, lai gan valdošā valoda un kultūra bija grieķu. Tika uzskatīts, ka no 5 tolaik Aleksandrijā esošajiem kvartāliem 2 bija žīdu - to bija ap 40% Aleksandrijas iedzīvotāju.
Sākot ar imperatoru Augustu Oktaviānu Romas impērija attīstījās valdnieka dievišķošanas tradīcija, kas bija nākusi no Austrumiem. Imperatoru statujas bija jāievieto visu Romas impēriju ticīgo svētnīcās un jāpielūdz kā dievības. To velējās arī imperators Kaligula (27.g.pmē.-41.g.mē.). Tā arī notika, vienīgais izņēmums bija žīdi, kuru svētnīcās vispar nedrīkstēja būt nekādu tēlu. Kādu laiku romiešu vara to arī respektēja, tomēr, iespējams, ka šis apstāklis kalpoja par vienu no iemsliem žīdu grautiņu Aleksandrijā 38.gadā.
Bez tam daudziem Aleksandrijas žīdiem bija Romas pavalstniecība, kas, iespējams, izsauca skaudību citos iedzīvotājos. Uguni eļļā esot pielējis arī tas, ka 38.gadā Aleksandrijā viesojies Jūdejas ķēniņš Agripa I (Jūdeja formāli vēl pastāvēja kā valsts, tomēr pilnīgā Romas kontrolē). Dažādos avotos pausts, ka grieķi apskauduši žīdus par to, ka viņiem ir savs ķēniņš, bet grieķiem ne.
Starpetniskās attiecības saspringa. Turklāt vēl nomainījās pilsētas pārvalde - par jauno Romas ielikto prefektu kļuva Flaks (Aulus Avilius Flaccus), kam nepatika žīdi, viņš tiem noņēma daudzas privilēģijas. Kad vizītē ieradās Agripa, pilsētas teātrī tika uzvesta luga, kurā smējās par jūdu ķēniņu. Pec tam salasījās pūlis un pieprasīja, lai jūdu svētnīcās tiktu novietotas imperatora Kaligulas statujas, viņš bija visai populārs Aleksandrijā. Flaks šīs statujas arī tur novietoja, tā vēl vairāk pazemojot pilsētas žīdu kopienu. Pēc tam prefekts aizliedza svinēt sestdienu (Sabatu), dzīvot žīdiem noteiktās vietās pilsētā.
38.gadā Hērods Agripa I ieradās Aleksandrijā un tur sākās pirmie žīdu grautiņi, kuru laikā tika dedzinātas sinagogas, demolēti veikali un žīdi sadzīti geto.
Kaligulam nebija patikusi Flaka darbība Aleksandrijā (ne jau tikai pretžīdu politikas dēļ), viņš tika atsaukts uz Romu un tur sodīts ar nāvi. Aleksandrijas žīdi sapriecājās par sava ienaidnieka nāvi un nosūtīja pie Romas imperatora savu delegāciju, kas lūdza pārtraukt žīdu apspiešanu leksandrijā un atgriezt tiem iepriekšējās tiesības. Kaligula tai apvaicājās par savu statuju ievietošanu žīdu dievnamos un ko žīdi atbildēja, ka mēs nesam upurus Tev par godu, bet ne kā dievībai, jo ticība neļauj Tevi atzīt par dievu. Par šo atbildi Kaligula nebija nekādā sajūsmā un ierobežojumus žīdiem atstāja spēkā.
Pēc dažiem gadiem Kaligulu nogalināja, bet nākamais imperators Klaudijs atgrieza žīdiem viņu privilēģijas. Pēc Kaligulas nāves Aleksandrijā atkal izcēlās nemieri, taču šoreiz žīdi nogalināja grieķus.
Tā ka šie notikumi Aleksandrijā drīzāk uzskatāmi par divu lielo pilsētas etnisko kopienu cīņu par ietekmi pilsētā, kuru padarīja skarbāku reliģiskās atšķirības.
Krievijas varas iestāžu konstantais pretžīdiskais nosakņojums mēdza izraisīt pat žīdu grautiņus. Savulaik lielinieku līderis V.Ļeņins arī sacījis: "Kauns nolādētajam carismam, kas mocīja un vajāja žīdus. Kauns tiem, kas sēj naidu pret žīdiem, kas sēj naidu pret citām tautām. Lai dzīvo visu tautu strādnieku brālīga uzticība un kaujas savienība cīņā par kapitāla gāšanu." (no V.Ļeņina runas "Par kūdīšanu uz žīdu grautiņiem")
Kristāla nakts (1938.g.). Žīdu grautiņu vilnis nacistiskajā Vācijā, kas notika 1938.gadā naktī no 9. uz 10.novembri.

Saites.
Pretžīdisms, antisemītisms.