Aliens

Vaina Kapaks (1493.-1527.g.)

Hyaina Capac.
Spāņi viņu sauca par "Vecais Kusko" (Kosko Vieho).
11.inka, kas valdīja Inku impērijā no 1493. līdz 1525.gadam.

Radniecība. Dēli - Atavalpa (no Kito sievietes) un Vaskars.

Dzīvesgājums. Viņa valdīšanas laikā Inku impērija sasniedza „ziedu laikus” un viņš bija pēdējais vienotas Inku valsts ķēniņš. Brīdī, kad pēc tāva nāves viņš saņēma varu 1493.gadā, Inku impērija bija varenākā valsts visā rieteņu puslodē, un maz vēl bija palicis viņam ko iekarot.
Tomēr Vaina Kapaks devās karagājienā uz impērijas galējām ziemeļu robežām - uz rajonu, kas šodien pazīstams kā Ekvadoras-Kolumbijas robežrajonu. Šeit, izmantojot Kito kā bāzi, viņš veda ilgstošus un ne visai sekmīgus karus pret pastas (Pasto) un popajanas (Popayan) ciltīm, kas mūsdienās mīt Kolumbijas dienvidos.
Viņa valdīšanas laikā sacēlās Punas salas iedzīvotāji Ekvadorā. Sacelšanās tika ārkārtīgi nežēlīgi apspiesta. Hronists G.de la Vega raksta, ka vienus duminiekus meta jūrā, citus nodūra ar pīķiem, vēl citiem nocirta galvas, sacirta 4 gabalos, sita līdz nāvei, kāra.

Celtniecība. Tiek apgalvots, ka 70 000 indiāņu smagā darbā stiepuši un vilkuši akmeņus Saksavamānas cietoksnim (M.Stingls). Celtniecība sākta jau 10.inkas Tupaka Jupanka valdīšanas laikā, esot vilkusies vairākas desmitgades un beigusies jau 11.inkas Vaina Kapaka valdīšanas laikā.

Inkas nāve. Pēc spāņu ierašanās Jaunajā pasaulē no 1529.-1530.gados valstī izcēlās briesmīga baku epidēmija, kas atnāca ātrāk par pašu balto cilvēku. Tā dažviet nonāvēja pat līdz 80% iedzīvotāju, un 1527.gadā nomira arī ķēniņš pats, viņa mantinieks, kā arī daudzi valdnieka ģimenes locekļi.

Valsts sadalīšana. Īsi pirms nāves viņš sadalīja Inku impēriju saviem diviem palikušajiem dēliem: Atavalpa saņēma ziemeļu daļu ar centru Kito, bet Vaskars - dienvidu daļu ar centru Kuskā. Tas noveda pie plaša pilsoņu kara, kura laikā arī ieradās spāņu konkistadora Pizarro ekspedīcija.

Aplūkojamie objekti.
      Amarukanča. "Čūsku pagalms." Vaina Kapaka pils. Celta no akmeņiem un ārējās sienas apšūtas ar smagām zelta plāksnēm.
      Vaina Kapaka pils. Kuskā. Uz tās pamatiem uzcelta Kompānijas baznīca. Varbūt tā ir tā paša Amarukanča?

Atradumi. Liekas, pirmais arheoloģiskais atradums Peru pieder ierēdnim un hronistam Huanam Polo de Onegardam - vienā no Kuskas mājām viņš uzgāja inku Virakočas, Tupaka Jupanka, Vaina Kapaka mūmijas kā arī inku divu sievu un māsu mūmijas.

Saites.
Inku ķēniņi (?-1533.g.).