Vislas-Oderas uzbrukuma operācija (1945.g.)
- Detaļas
- Publicēts 10 Janvāris 2020
- Autors Redaktors
Sarkankrievu uzbrukuma operācija Polijā 1945.gadā no 12.janvāra līdz 3.februārim, kas vēsturē iegājusi ar nosaukumu Vislas-Oderas operācija.
Politiskais un militārais stāvoklis pirms uzbrukuma. Pēc sekmīgā 1944.gada vasaras uzbrukuma, pārvarējis vairākus simtus kilometru, krievpadomju karaspēks apstājās pie Vislas. Uzbrukuma sagatavošanai šajā vācu-krievu frontes iecirknī bija nepieciešami vairāki mēneši. Krievpadomju pavēlniecība jau vairāk nepieļāva kara sākuma kļūdas, kad nepietiekama sagatavotība izgāza veiksmīgi sāktus uzbrukumus.
Tomēr Vinstons Čērčils neatlaidīgi prasīja Staļinam uzbrukumu sākt ātrāk. 1944.gada decembrī vācieši bija sākuši operāciju "Sardze pie Reinas," un spēja atspiest sabiedrotos Rieteņu frontē. Lai gan sabiedroto stāvoklis bija grūts, tomēr tas nebija draudošs - padomjun pavēlniecībai tas bija zināms. Tomēr Staļins piekrita paātrināt uzbrukumu, tomēr ne radikāli - pēc sākotnējā plāna tam bija jāsākās 15.-20.janvārī.
Vāciešiem krievu gatavotais uzbukums nebija noslēpums. Tas bija gan loģikas diktēts, gan arī nevarēja nepamanīt krievu armijas un tehnikas pārdislokāciju vairāku mēnešu garumā. Vērmahta sauszemes karaspēka štāba priekšnieks ģenerālpulkvedis Heincs Guderiāns ziņoja Hitleram par padomju uzbrukuma sagatavošanu. Hitlers izlēma par labāku uzskatīt, ka Guderiāns ir iespaidojies no padomju propagandas, iespējams, ka pats Guderiāns situāciju vēlāk iztēloja tā.
Spēki pirms uzbrukuma. Vācieši starp Vislu un Oderu izveidoja septiņas aizsardzības līnijas. Divā, sarkankrievu frontēm pretim stāvēja 560 000 vācu kareivju no armiju grupas "A," ap 5000 dižgabalu un mīnmetēju, vairāk kā 1200 tanku un pašgākēju lielgabalu.
No krievpadomju puses operācijā piedalījās 2,2 miljoni kareivju un virsnieku, vairāk kā 36 000 dižgabalu un mīnmetēju, vairāk kā 7000 tanku.
Uzbrukuma norise. Uzbrukumu sāka 1945.gada 12.janvārī 1.Baltkrievijas fronte maršala Georga Žukova (Георгий Жуков) un 1.Ukrainas fronte maršala Ivana Koņeva (Ивана Конев) vadībā.
Jau pēc uzbrukuma sākuma vācieši no Rieteņu frontes pārdislocēja 29 divīzijas - V.Čērčils bija panācis savu.
Milzīgais krievu pārspēks padarīja savu - tas burtiski noslaucīja no zemes virsas vāciešu pozīcijas. 20 dienu uzbrukuma laikā krievpadomju karaspēks pārvietojās apmēram 20 -30 km diennaktī. Tas bija viens no ašākajiem, ja ne pats ašākais, uzbrukumiem karu vēsturē.
1945.gada janvāra beigās un februāra sākumā sarkankrievu spēki nonāca pie Oderas.
Uzbrukuma nozīme. Tā bija Trešajam reiham liktenīga, pēc tās krievi sāka gatavoties Berlīnes ieņemšanai.
