Aliens

Vorsklas upes kauja (1399.g.)

Liela kauja 1399.gada augustā Vorsklas upes (Dņepras pieteka) krastos, kurā Zelta Ordas hans Timurkutlugs sakāva leišu ķēniņa Vītauta un hana Toktamiša apvienotos spēkus.

Politiskā un militārā situācija pirms kaujas. XV gs. vidū Vītauts bija viens no varenākajiem Austrumeiropas ķēniņiem. Pēc tam, kad Timurs 1395.gadā sakāva hanu Toktamišu, leišu kunigaitis divas reizes ar karagājieniem bija devies Zelta Ordas iekšienē. 1398.gadā Zelta ordas hanu Toktamišu savstarpējās cīņās sakāva Aizvolgas ordas hans Timurkutlugs. Toktamišs aizbēga uz Lietuvu pie sava nesenā ienaidnieka Vītauta, kur leišu ķēniņš jau nopietni pārdomāja kā Ordu pārvērst par savu vasali.
Hana Timurkutluga stāvoklis, kā arī Jedigeja, Zelta Ordā bija nestabils, jo daudzi tos uzskatīja par uzurpatoriem. Uzvara šai kaujā varēja to stāvokli nostiprināt.

Spēki pirms kaujas. Vītautam bija liela un labi bruņota armija - ar artilēriju un plaukšķenēm (пищали). Virkne krievu kņazistu arī atsūtīja savas vienības - Smoļenska, Brjanska u.c., Moldāvijas valdnieks un Teitoņu ordenis.

Kaujas gaita. Vītauta savāktā armija nonāca pie Vorsklas upes, kur to jau gaidīja Timurkutlugs. Ieraudzījis atnākušo armiju, hans iztrūkās un piedāvāja sākt miera sarunas. Iespējams, ka tikai izlikās, ka izbijies - pēc citas versijas viņš tikai vilcinājis laiku, gaidot karavadoņa (beklarbeka) Jedigeja karaspēka ierašanos.
Visdrīzāk tā arī bija, jo sagaidījis Jedigeja karaspēku, hans pats sarunas arī pārtraucis. Tad Vītauta karaspēks šķērsoja upi un uzbruka tatāriem. Tie izmantoja savu vecu veco viltību - izlikās, ka atkāpjas un sagaidīja, līdz uzbrūkošo kavalērija atdalās no kājniekiem. Tad tai uzbruka ordiešu vienība no slēpņa.
Leišu sagrāve bija pilnīga, nepalīdzēja ne dižgabali, ne plaukšķenes.

Kaujas rezultāti. Vītauts zaudēja pusi armijas, daudz karavadoņu un kņazu. Tika ievainots arī pats Vītauts, kas teju teju spēja izglābties.

Kaujas nozīme. Jedigejs, uzvarot šai kaujā, faktiski paglāba Zelta Ordu, tā paildzinot tās vēsturiskās darbības laiku. Izglābās ar Maskavija un citas ZA Krievzemes kņazistes, jo Vītauta plāna izdošanās gadījumā diezin vai tās spētu turēties pretim Lietuvas spiedienam un tās sekotu Dienvidkrievzemes kņazistēm, kas nonāca leišu un poļu varā.
Pašam Vītautam sakāve arī izmaksāja dārgi - viņš bija spiests atzīt Polijas karaļu virsvaru, izdevās gan atvairīt poļu karaļu prasību pēc regulāras nodevu maksas. Tomēr tas bija mazs mierinājums, ja atceras pavisam nesenās Vītauta ambīcijas.

Saites.
Kauju saraksts.