Vasīlijs II Bulgārsitējs (976.-1025.g.)
- Detaļas
- Publicēts 19 Oktobris 2018
- Autors Redaktors
Basil II Porphyrogenitus.
Bizantijas imperators no 976. līdz 1025.gadam.
Dzīvesgājums. Dzimis 957.gadā.
976.gadā kļuva par Bizantijas imperatoru.
987.gadā Foka Varda sadumpoja provinciālos zemes īpašniekus pret imperatoru, ņēma virsroku pār citu dumpinieku Vardu Skliru un pārņēma savā varā gandrīz visu Mazāziju.
Dalība Kijevas Krievzemes kristīšanā (988.g.). Neskatoties uz šā notikuma nepārliecinošajām ziņām vairums vēsturnieku par Krievzemes kristīšanas gadu pieņem 988., kad Kijevas tronī bija kņazs Vladimirs I. Tas esot noticis tā - Vladimirs I ieņēmis bizntiešu pilsētu Korsuņu (tagadējo Hersonēsu) un meslu vietā pieprasījis nevis naudu, bet gan piedāvāja Bizantijas imperatoram Vasīlijam II atdot viņam par sievu savu radinieci Annu. Imperators piekritis, bet pretim prasījis krievzemiešiem pieņemt grieķu ticību. Arī Vladimirs tam piekritis.
989.gada 13.aprīlī Vasīlijs II ar Kijevas kņaza Vladimira I palīdzību sakāva sacēlušos bizantiešu militāristu Foku Vardu pie Abīdas, Foka Varda gāja bojā kaujā.
Imperators - Bulgārsitējs. 1014.gadā sakāva bulgārus kaujā pie Belasicas. Karadarbībā gāja bojā ievērojams bizantiešu karavadonis, kuru bulgāri nogalināja uzbrukumā no slēpņa. Atriebdamies, bizantiešu imperators Vasīlijs II, 8000 bulgāru karagūstekņiem (pēc citiem avotiem - 15 000) lika izdurt acis (katram 100. tikai vienu, lai tie spētu aizvest gūstekņus mājās). Sagaidot izkropļoto gūstekņu kolonnu, bulgāru ķēniņu Samuēlu ķērusi trieka.
1018.gadā galīgi pakļāva Bulgārijas ķēniņvalsti, nežēlīgi izrēķinājās ar bulgāru tautu. Par lielo savu nežēlību iemantoja pievārdu "Bulgārsitējs."
Lielus iekarojumus veicis arī Aizkaukāzā.
