Aliens

Vlasovs, Andrejs ()

Krievu ģenerālis, kas pārgāja vācu nacistu pusē.

Radniecība. Divas sievas, pie kam vienlaicīgi. 
Pirmā sieva - Anna Vlasova.
1942.gadā viņš piedāvāja apprecēties kara ārstei Inesei Podmazenko, no kuras slēpa, ka ir jau precējies. Tā viņam dzemdēja dēlu.
Marija Voronova - brūte, ar kuru kopā tas padevās gūstā.

Dzīvesgājums. 1920.gadā iesaukts Sarkanajā armijā.
Pa 16 gadiem otršķirīgos amatos uzdienējās līdz majoram.
Līdz 1937.gadam A.Vlasova karjera bija parasta militārpersonas karjera, bet piepeši 1937.gada vidū sākās zibenigi karjeras paaugstinājumi. Tas tādēļ, ka 1937. un 1938.gados viņš bija Kijevas Kara tribunāla loceklis - parakstīja nošaušanas spriedumus.
A.Vlasovs ātri kļuva par pulkvedi, bet 1940.gadā - par ģenerāli.

II Pasaules karā. Karš viņam sākās ar atkāpšanos. Viņš bija ģenerālmajors un komandēja korpusu, kas atkāpās uz Kijevu.
1941.gada septembrī izlauzās no Kijevas aplenkuma. Viņš izlauzās bez saviem kareivjiem, tikai divatā ar savu ārsti Agnesi Podmazenkovu. Daktere gāja uz ciemiem uzzināt, vai tur nav vācieši, bet ģenerālis sēdēja slēpnī un gaidīja izlūkošanas rezultātus. Kādā no ciemiem viņi pārģērbās civilā un devās iet kopā ar bēgļiem. Viņiem pārsteidzoši veicās, jo, noejot vairākus simtus kilometru, tie tā arī netikās ar vāciešiem. 1941.gada 1.novembrī tie izgāja no aplenkuma pie Kurskas. Vlasovs bija stipri saaukstējies, un to nosūtīja uz hospitāli Maskavā. Tas bija pirmais tāds izlauziens, bet ne pēdējais. Nekādas nopratināšanas viņam nesarīkoja.
Vadījis vācu uzbrukumu Maskava atsišanu, viņu sauca par "Maskavas aizstāvi." Tomēr A.Vlasovs ieradās no hospitāļa armijā tad, kad pretuzbrukuma operācija bija jau pilnībā sagatavota - to bija veicis ģenerālis Sandalovs. 1941.gada 5.decembrī 20.armijas kareivji devās uzbrukumā, un pieņemts uzskatīt, ka tos komandēja ģenerālis Vlasovs. patiesībā viņš parādījās štābā tikai 19.februārī. Žukovs pārmeta Vlasovam neaktivitāti armijas vadīšanā. 20.februārī tika ieņemta Volokolamska un Vlasovu sāka dēvēt par "Maskavas aizstāvi," pēc tam apbalvoja un paaugstināja pakāpē. Tas viss ar Staļina ziņu, kurš Vlasovam bija ļoti labvēlīgs.
1941.gada 31.decembrī Vlasova fotogrāfija publicēta avīzes Izvestija pirmajā lapaspusē.
1942.gadā pirmo reizi ticies ar Staļinu, bijis ļoti aizgrābts.
1942.gada janvārī apbalvots ar Sarkanā karoga ordeni (jau otro!) un piešķirta ģenerālleitnanta dienasta pakāpe. Dots rīkojums par Vlasovu uzrakstīt grāmatu ar nosaukumu "Staļina karavadonis."
1942.gada aprīlī A.Vlasovs tika nozīmēts par 2.triecienarmijas komandieri. To steidzami vajadzēja izvest no aplenkuma Novgorodas purvos. Vācieši metodiski iznīcināja krievu kareivjus, tiem trūka pārtikas un munīcijas.
25.jūnijā kopā ar savu štābu un apsardzes rotu devās ārā no aplenkuma Ļeņingradas virzienā. NO Vlasova komandētās armijas izlauzās ap 8000 kareivjiem.
1942.gada 13.jūlijā padevās gūstā vāciešiem Tuhovežas ciemā (70 km no Novgorodas). Tai pat dienā Berijam atnesa šifrogrammu, ka ģenerāļi Afanasjevs, Vlasovs un pulkvedis Vinogradovs atrodas Sazonova partizāņu vienībā. Tomēr pēc trim dienām noskaidrojās, ka tā nav taisnība, jo paglābies tikai Afanasjevs. Staļins uzdeva par katru cenu izglābt Vlasovu, partizāņi pūlējās ko spēja. Visu jūliju vācu aizmugurē meta izlūkus, daudzi no tiem neatgriezās. Meklējot Vlasovu gāja bojā vairāk kā 100 cilvēku. Tikmēr pats Vlasovs tai laikā jau deva izsmeļošas liecibas vāciešiem.
Kad Maskavā uzzināja par nodevību, tad tipiski staļiniskā stilā arestēja abas viņa sievas. Annai piesprieda 8 lēģeru gadus, A.Podmazenko saņēma 5 gadus.
No 1942.gada rudens A.Vlasovs atradās Berlīnes priekšpilsētā Dolendorfā - te bija viņa štābs.
A.Vlasovs braukāja pa karagūstekņ u nometnēm un piedšvāja krieviem stāties viņa Krievu atbrīvošanās amijā.
1943.gada 22.jūnijā Ļvovā notika Krievu atbrīvošanās armijas parāde.

Darbi. 
Atklātā vēstule "Kāpēc es nostājos uz cīņas ceļa ar boļševismu." 1943.gadā, Berlīnē.

Avoti.
62 sējumu krimināllieta.