Viktors I (189.-199.g.)
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 16 Augusts 2024 08:38
- Autors Redaktors
Romas bīskaps no 189. līdz 199.gadam.
Dzīvesgājums. Pieprasīja, lai kristiešiem nebūtu sakaru ar žīdiem. Draudzēm Mazāzijā viņš draudēja ar izslēgšanu no baznīces, ja tās kopā ar judaistiem atzīmēs Lieldienu pirmo dienu nisana 14.dienā.
Lai noteiktu Lieldienu svinēšanas datumu, Viktors I sasauca Romā kristīgās baznīcas autoritātes gan no Austrumiem, gan Rietumiem. par to sparīgi strīdējās, bet tā arī neko neizlēma. Tādejādi Viktors I nespēja uzspiest savus uzskatus par Lieldienu svinēšanu un vairāk kā gadsimtu Lieldienas svinēja dažādos datumos.
Daudz sekmīgāk Viktors I cīnījās pret Trīsvienības pretiniekiem.
Vīkingu kuģu muzejs, Oslo
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 31 Jūlijs 2024 12:24
- Autors Redaktors
Vīkingu laikmetam veltīts muzejs Oslo (Norvēģija) ar unikāliem eksponātiem.
Te apskatāmi vīkingu kuģi. Tie rotāti ar smalkiem kokgrebumiem un tikai pavisam nedaudz restaurēti. Paši kuģi izmantoti apbedījumiem.
Eksponāti.
Kuģis „Fram.” To Amundsens izmantoja savā veiksmīgajā ekspedīcijā uz Dienvidpolu. Kuģim ir olas forma, jo polārpētnieks izdomājis, ka tikai ar tādu var tikt uz priekšu, neiestrēgstot ledū. Kuģa vēderā var aplūkot jūrnieku virtuvi, novietni kamanu suņiem un kajītes, kas pieblīvētas ar ekspedīcijas dalībnieku mantām – tālskatiem, kompasiem, pierakstiem, kartēm, krekliem un biksēm ar uz āru izvērstu kažokādu.
Saites.
Vīkingu laikmets (793.-1066.g.).
Vīkingu kuģi.
Oslo.
Vīkingu kuģi
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 31 Jūlijs 2024 09:47
- Autors Redaktors
Mūsdienās vīkingu kuģi tiek uzieti arheoloģiskajos izrakumos skandināvu kuģu kapos.
Aplūkojamie objekti.
Vīkingu kuģu muzejs Oslo. Te aplūkojami uzietie vīkingu kuģi.
Saites.
Kuģu kapi.
Kuģi un kuģubūve.
Viktors III (1086.-1087.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 13 Jūlijs 2024 20:13
- Autors Redaktors
158.Romas pāvests no 1086. līdz 1087.gadam.
/Victor_III__-_Desiderius_of_Montecassino.jpg "Pāvests Viktors III, Montekasīnas dezidērija manuskripts")
Dzīvesgājums. Pēc tam, kad 1086.gadā Vācijas ķeizars Indriķis IV gāza no troņa pāvestu Gregoru VII un iecēla savu - antipāvestu Klementu III. Tikām Gregora VII piekritēji par pāvestu ievēlēja Viktoru III. Abi - pāvests un pretpāvests viens pret otru pasludināja anatēmu.
Viktors III visai drīzi mira, un viņa vietā nāca Urbāns II, kas pilnībā atbalstīja Gregora VII centienus.
