Vilhelms I (~1875.g.)
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 25 Februāris 2025 08:05
- Autors Redaktors
Pirmais apvienotās Vācijas karalis un arī Prūsijas karalis no ??? līdz 1888.gadam.
Radniecība. Dēls - Frīdrihs III, nākamais imperators.
Dzīvesgājums. 1875.gadā Aleksandrs II apmeklēja Berlīni kopā ar kancleru Aleksandru Gorčakovu, un tur tikās ar vācu ķeizaru Vilhelmu I - sarunās precizēja savas pozīcijas. Krievija atteica atbalstu Prūsijai karā pret frančiem. Pēc atgriešanās no Berlīnes Gorčakovs izsūtīja krievu sūtniecībām visā pasaulē telegrammu, no kuras varētu secināt, ka jauns karš nav sācies tikai pateicoties Krievijas pūliņiem. Protams, ka tā tas nebija, jo faktiski Bismarks bija nonācis izolācijā - arī Vīne un Londona nevēlējās saglabāt neitralitāti.
Pirms dažiem gadiem franču-prūšu kara laikā Krievijas impērija faktiski bija atbalstījusi vāciešus karā pret Napoleonu III, tomēr kancleram Oto fon Bismarkam ar to bija par maz - 2 gadus pēc kara beigām Bismarks nopietni apsvēra iespēju sākt jaunu karu. Lai gan Vācija šai karā bija ieguvusi Elzasu un Lotringiju, franči ātri atjaunoja savu armiju pēc sakāves un nevēlējās ar to samierināties. Tomēr šoreiz kanclera plāniem traucēja Krievija, jo Aleksandru II un viņa galmu sāka uztraukt jaunās Vācu impērijas pārlieka nostiprināšanās. Tadejādi Aleksandra II valdīšana dažnedažādi izvairījās no tiešas atbildes par to, vai arī šoreiz atbalstīs Vāciju. Iesākumā mēģināja tirgoties - izzināja no vāciešiem, vai tie atbalstīs krievus gadījuma, ja pēdējie izteiks pretenzijas uz Konstantinopoli. Taču arī vācieši izvairījās no tiešas atbildes. Tā nu arī Bismarkam neizdevās iegūt Krievijas atbalstu savos plānos pret Franciju.
Žīdu komunisti neveiksmīgi mēģināja nogalināt Vilhelmu I 1878.gadā uz Untendenlindena ielas Berlīnē (tā kā Bismarku).
Saites.
Vācijas karaļi (843.-1918.g.).
Vindelevas depozīts
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 14 Februāris 2025 17:59
- Autors Redaktors
Dāņu zinātnieki uzskata, ka Ziemeļeiropā VI gadsimta vulkāniskās ziemas laikā vidēja temperatūra varēja nokristies pat par 3,5 grādiem pēc Celsija skalas un ir pārliecināti, ka ar šo periodu datētie, ārkārtīgi bagātīgie ziedojumi, kuros bieži sastopami arī lieli zelta priekšmeti - Vindelevas un Broholmas depozīti, ir apliecinājums cilvēku centieniem pielabināt dievus ar visvērtīgāko, kas viņiem ir, lai tikai tie atdotu atpakaļ Saules gaismu un siltumu.
Vācu literatūra
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 30 Novembris 2024 13:31
- Autors Redaktors
Vācu literatūra.
Vadžs
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 15 Janvāris 2025 23:12
- Autors Redaktors
Wadj.
I dinasijas 4.faraons.
I dinastijas valdnieka Vadi ķemme tiek uzskatīta par senāko liecību seno ēģiptiešu priekšstatiem par debesīm.
Valoņu leģions
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 12 Novembris 2024 19:56
- Autors Redaktors
Leģions "Valonija."