Ugunskrusts
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Šī spēcīgā zīme, kas izplatīta visā pasaulē un nākusi no tik sirmas senatnes, ka tās izcelsme zūd vēstures dūmakā.
Citi nosaukumi - svastika, kāšu krusts, Pērkona krusts, zaru krusts.
Nozīme. Svastika varētu simbolizēt „4 pirmējos pasaules spēkus” un „Vispasaules kustības atslēgu.” Smilšu zīmējumu veidotājs Deivids V.Vilasenjors no otomu cilts to raksturo kā „pašu varenāko radošās evolūcijas spēku.”
Dž.Čerčvards rakstīja, ka lemūriešu ugunskrusts apzīmēja spēku, kas „darbojās no rieteņiem uz austreņiem.” Tas labi sasaistās ar hopu indiāņu tradīciju, kuri uzskata, ka labās puses ugunskrusts apzīmē hopu senču migrāciju no rieteņiem uz austreņiem.
Visriņķī pasaulei zīmei piedēvēja augstāko garīgo spēku.
Ugunskrusts budismā. Labās un kreisās puses ugunskrusti ir labi pazīstamas DA Āzijā, kur tiek uzskatītas par Buddas labo un kreiso kāju, tiek saistīti ar viņa apgaismības ceļojumiem pa pasauli.
---------------------------
Šī spēcīgā zīme izplatīta pa visu pasauli un nākusi no tik sirmas senatnes, ka tās izcelsme zūd vēstures dūmakā. Lemūrijas pētnieks Dž.Čerčvards uzskatīja ugunskrustu par lemūriešu simbolu.
Diemžēl tās šķīsto nozīmi XX gs. sačakarējis Ādolfs ar savu nacistu bandu un tagad daudzviet tā atrodas īpatnējā situācijā - ar likumu aizliegta kā nacistu simbola tās publiska lietošana.
Citi nosaukumi. Pērkona krusts, zaru krusts, svastika, kāšu krusts.
Nozīme. Svastika varētu simbolizēt „4 pirmējos pasaules spēkus” un „Vispasaules kustības atslēgu.” Smilšu zīmējumu veidotājs Deivids V.Vilasenjors no otomi cilts to raksturo kā „pašu varenāko radošās evolūcijas spēku.”
Dž.Čerčvards rakstīja, ka lemūriešu ugunskrusts apzīmēja spēku, kas „darbojās no rieteņiem uz austreņiem.” Tas labi sasaistās ar hopi indiāņu tradīciju, kuri uzskata, ka labās puses ugunskrusts apzīmē hopi senču migrāciju no rieteņiem uz austreņiem.
Visriņķī pasaulei zīmei piedēvēja augstāko garīgo spēku.
Ugunskrusts Ziemeļamerikā.
Ugunskrustu (Na’a-tse-elit yei – „varavīksnes sargi”?) izmanto Ziemeļamerikas hopi indiāņi, lai raksturotu no Lielajiem plūdiem izbēgušos. Tie uzskata, ka labās puses ugunskrusts apzīmē hopi senču migrāciju no rieteņiem uz austreņiem.
Tsil-ol-ni („riņķojošie baļķi”) – šis "sauso smilšu" zīmējums vēsta citu stāstu. Ūdens Tauta nolaupīja Zemes varoni ar līdzbiedriem un nogādāja tos savā mājā jūras dibenā. Tie lūdza palīdzību Melnajam Dievam, kas draudēja sūtīt uguni no debesīm. Ūdens tauta atlaida gūstekņus un kā atlīdzību par sagādātajām ciešanām dalījās ar galveno no tiem un tā ģimenes locekļiem dziedniecības zināšanās. Viņi kļuva par navahu tautas aizsācējiem.
Pēcāk varonis ieraudzīja apļojošu baļķu izkārtojumu ar melnu un baltu yei („viedie gari”), kas stāvējuši izveidotā baļķu krusta galos. Gari deva tam sēklas un padomus zemes apstrādē, kas tad arī kļuva par navahu dzīves pamatu DR Ziemeļamerikā.
Tsi-ol-ni jeb ugusnskrusta zīmējums bieži tiek izmantots dziednieku ceremonijās. Ir divi tā varianti (it kā atbilstot diviem dažādiem plūdiem – austrumos un rietumos?).
Tas, kas uz kreiso pusi, bija veltīts tiem, kas, izdzīvojuši katastrofā, ieradās no austrumiem (Atlantīda?). Labās puses ugunskrusts simbolizē daudz agrāko migrāciju no rietumiem – no Lemūrijas/Mu.
Ugunskrustu savos dziedināšanas rituālos zīmēja navahu (arī citi) indiāņi. Navahiem tas tika saukts par „rotējošo varavīksni.”
Zuni. Zuni indiāņi godā kādu Pošaiankaio, kas zuni indiāņu senčus atvedis uz Ziemeļamerikas DR gandrīz pēc pilnīgas iznīcības Lielajos plūdos. Kā atmiņa par šo seno masveida migrāciju ir rotājumi ugunskrusta veidā uz dažiem no zuni izstrādājumiem.
Fīniksā, Arizonas muzejā izstādīti indiāņu trauki ar ugunskrustiem.
Akmens-labirints. Ugunskrusta simboli iegravēti uz kāda akmens bluķa 90 jūdzes uz DA no Losandželosas. Gravējumam ir kādi 3-4 tūkstoši gadu.
Esperanzas akmens. Magmātiskas izcelsmes akmens Jakuju ielejā (Sonoras pavalsts, Meksika) ar petroglifiem, kuru vidū esot arī ugunskrusts.
Maiji. Ugunskrusts ticis integrēts arī dekoratīvajos rotājumos no putnu spalvām, kas simbolizēja jūras dievi Čaučiutlikue („valdnieci tirkīzu tērpā"). Maiju ugunskrusts bijis ar saliektiem galiem un simbolizējis uguni.
Ugunskrusts Āzijā.
Indija. Parasti par ugunskrustu mēs iedomājamies kā XVII gs.pmē. āriešu atnestu zīmi Ziemeļindijā, taču tāds uzskats ir aplams, jo simbols bija pazīstams jau tūkstoš gadu pirms tam. Tā piemēram, Mohendžodaras pilsētā uzietajā cilindriskajā zieģelī ar bizoni attēlots arī labās puses ugunskrusts.
Tibeta. Šis simbols te bijis labi pazīstams un kaut kādā veidā (uzzīmēts uz mēles?) līdzējis tikt pie varas pirmajam tibetiešu ķēniņam Njatri Tsenpo. Šī zīme uz mēles līdzējusi tam runāt noslēpumaina spēka pilnus vārdus. Pētnieki tibetiešu ugunskrustu uzskata kā mantojumu no bon reliģijas.
Aziātiem svētais Kailāša kalns tāpat tika uzskatīts par ugunskrusta kalnu, jo tā dienvidu nogāzē plaisas veido dabisku ugunskrustu. Ap kalnu kā Zemes asi griezusies visa pasaule.
Tibetiešu Garudas putna analogs - šun bija mītisks uguns iemiesojums, kura emblēma bija ugunskrusts.
Kaukāzs. Ugunskrusta zīme bijusi pazīstama Armēnijas kalnienē jau 4.g.tk.pmē. Vienu tādu atradumu var redzēt Metsamoras senpilsētas muzejā, Armēnijā.
Labās un kreisās puses ugunskrusti ir labi pazīstami DA Āzijā, kur tiek uzskatīti par Budas labo un kreiso kāju, tiek saistītas ar viņa apgaismības ceļojumiem pa pasauli.
Ugunskrusts Āfrikā. Kā redzams no fotogrāfijas, tāds simbols tika izmantots Lalibelas baznīcās (Etiopija).
Ugunskrusts Dienvidamerikā. Te tas atrodams uz Pjedras Pintadas akmens plāksnēm kā viena no zīmēm. Šeit tas ir ar atliektiem galiem kā Āzijā.
Ugunskrusts Okeānijā.
Havajiešiem ugunskrusts bija lielā cieņā un tika saukts par „Teave krustu." Tas esot apzīmējis „Augstāko Tēvu, cilts dievu, kuru bieži sauca par „Visvareno Radības liesmu,” kas radījis visus dzīvības veidus uz Zemes.”
Polinēzieši citā Klusā okeāna malā misionāru dokumentus XVIII gs. beigās esot parakstījuši ar labās puses ugunskrustu. Šo simbolu esot izmantojuši viņu senči Lielo plūdu laikos.
Ugunskrusts Eiropā.
Senākie ugunskrusti esot uzieti Krievijā, Voroņežas apgabalā - Kosteņku apmetnē.
Grieķiem tas bija pazīstams kā Prometeja zīme.
Latviešiem sena un pazīstama zīme, kas izrakuma materiālos Latvijā uzieta no III-IV gs. Pārstāvēts agrā dzelzs laikmeta latgaļu bronzas rotās. Vēlajā dzelzs laikā atrodami jau dažādi atvasinājumi. Daudz tikusi izmantota etnogrāfiskajos rakstos.
Kādreiz Augškurzemē bija paraža, bērniņam piedzimstot, mājas spāres galā pakārt kokā grieztu ugunskrustu, kuru noņem tikai cilvēkam nomirstot. Šī zīme, tāpat kā Jumis, bieži ir redzēta uz svētakmeņiem, kā arī plaši izmantota amuletos, rotās un zintniecībā. Jostās, sagšās, cimdos, zeķēs un kreklos šo zīmi ierakstīja, lai nēsātāju pasargātu no visa ļaunā. Pērkons darbojas kā visu ļauno spēku vajātājs.
Reizēm to izmanto arī vēl šodien. Tā piemēram, 2010.gada 1.jūlijā Pluģu kapos (netālu no Džūkstes) atklāja kapakmeni patriotam Kārlim Rebiņam - uz tā attēlots ugusnskrusts. Darbu veica biedrība "Latvietis," Laimonis Gedrovičs, Leonards Inkins un tēlnieks Uldis Serģis.
Krieviem. Pēc lielinieku dumpja 1917.gadā ugunskrusts tika izmantots sarkanarmiešu zīmotnēs, kā papīra naudas ūdenszīme. Jekaterinburgas pagrabā, kur čekisti nogalināja cara Nikolaja II ģimeni, ieslodzītie pirms nāves uz sienas bija uzzīmējuši ugunskrustu.
Somugriem. Emaljētajās saktās. Vēl šodien ugunskrusts attēlots Somijas GKS karogā un uz lidmašīnām.
Poļiem ir sena zīme - "Dieva rokas" ar 4 svastikām.
Nacistu svastika. Par savu simbolu 1918.gadā okultā organizācija "Tule" izvēlējās uz ugunskrusta uzliktu kinžalu ar ozola lapām. Kļūstot par savu nedaudzo, bet visai skaļo nacistu līderi, Hitlers par savu simbolu izvēlējās šo seno indoāriešu zīmi. Pirms tam Vācijā šā simbola popularizētājs bija reliģiozais līderis Gvido fon Lists, kura sekotāji pielūdza nordiskos dievus un aizrāvās ar senajiem pagānu rituāliem.
Ugunskrusts uzdod mīklu. Antropologus sen nodarbina jautājums par to, ka ugunskrusts tiek izmantots divās visai līdzīgās tradīcijās dažādās zemes vietās. Runa iet par "sauso smilšu" zīmējumiem DR Ziemeļamerikā un mandalu veidošanu Tibetā. Īsti neģeld viedoklis par vienkāršu sakritību.
Raksti.
Vācijā aizliedz pārdot 2500 gadu senu "naida" monētu.