Ulagaja desants
- Detaļas
- Publicēts 04 Decembris 2019
- Autors Redaktors
Krieviski - Улагаевский десант.
Baltgvardu armijas pēdējā operācija Krievijas pilsoņu karā, kuru vadīja ģenerālleitnants Sergejs Ulagajs (Сергей Улагай).
Operācijas gaita. Pēc būtības tas bija pēdējais mēģinājums no "balto" puses mainīt kara gaitu. Gatavošanas operācijai bija zināmā mērā paradoksāla. No vienas puses, Kubaņā vēlējās atgriezties daudzi kazaki, kas karoja Krimā. Uzzinājusi par desantu, turpuposās arī Kubaņas radas (Кубанскaя радa) biedri. Pakoja mantas arī civilie bēgļi, kas bija pārvākušies uz Krimu baltgvardu atkāpšanās laika 1920.gada ziemā.
Arī Sarkanās Armijas vadībai desanta gatavošana nebija nekāds noslēpums, taču domāja, ka jezga ap desantu sacelta kā māņu manevrs un dezinformācija, bet īstais trieciens paredzēts citā vietā.
Iesākumā operācija vedās sekmīgi, jo tomēr pārsteidza "sarkanos." Ulagaja vienība bija ap 5000 karavīriem. Desants 14.augustā notika sekmīgi, "baltie" tūdaļ pat pārgāja uzbrukumā, ieņēma vairākas staņicas un veda cīņas jau pieejai uz Novorosijsku.
Sarkanās Armijas vadība attapās ātri un pēc 4 dienām Ulagaja daļas jau uz priekšu vairs netika. Neattaisnojās arī galvenās cerības uz to, ka Kubaņa iedzīvotāji sacelsies pret "sarkanajiem." Tomēr cilvēku nogurumsno kara bija tik liels, ka pat samierinājās ar komunistu valdīšanu.
Ļeņins pasludināja cīņu ar Ulagaja desantu par "valstiski svarīgu." Kaujas turpinājās līdz 1920.gada septembra sākumam. Galu galā desantu evakueja uz Krimu un "baltgvardu" mēģinājums pārtvert iniciatīvu neizdevās.
Pēcāk baltgvardu spēku komandieris Krimā Pjotrs Vrangelis atzīmēja, ka viņam nav bijis ko nozīmēt uz operācijas komandiera vietu. Ulagaju viņš raksturoja kā komandieri, kas spēja aizraut padotos. Tai pašā laikā, viņaprāt, ģenerālleitnantam pilnīgi trūka organizatorisku dotību.
Tā laika notikumu aculiecinieki uzskatīja, ka Ulagajs velti pārgrupēja spēkus pirmajās cīņu dienās pēc desanta izcelšanas. Vajadzējis ātrāk virzīties uz Kubaņas galvaspilsētu Jekaterinodaru, neskatoties pa sāniem. Taču šādi apsvērumi bija tālu no realitātes, jo "sarkano" pārsvars bija tik liels, ka cerēt uz veiksmi "baltie" varēja tikai kaut kādos īpašos apstākļos.
